Bilskas pagasta palīgsaimniecības “Smilgas” īpašniekam Aivaram Dunduram ir viens no lielākajiem ābeļdārziem pagastā.
Bilskas pagasta palīgsaimniecības “Smilgas” īpašniekam Aivaram Dunduram ir viens no lielākajiem ābeļdārziem pagastā. Šajās dienās saimnieks gatavo balstus zariem, jo smagā ābolu raža tos stipri liec uz leju.
“Ābolu raža šogad padevusies varena. Pagājušajā vasarā ābeles bija skopākas, bet nu visu atdod ar uzviju,” prieku neslēpj A. Dundurs.
Pavisam viņa dārzā ir vairāk nekā 1000 ābeļu. “Daļa mazo stādu pērn nokalta, jo bija sausa vasara. 100 ābeles jau dod maksimālo ražu, 50 augļu kokos sākuši parādīties āboli, pārējās ābelītes vēl aug. To, ka šogad būs bagāta ābolu raža, varēja redzēt pavasarī. Lai nebūtu tik daudz ābolu, ka zari lūst, daļu ziedaizmetņu nācās izraut. Tas jādara vienmēr, kad paredzama liela raža, jo tad arī tā saucamajos tukšajos gados var sagaidīt ābolus,” skaidro A. Dundurs. Viņa dārzā aug aptuveni 10 šķirnes ābolu. Saimnieks uzskata, ka tik daudz nemaz to nevajag, jo pircēji labākās jau izvēlējušies. “Visvairāk šogad man ir “Auksis” un “Foreles” šķirnes ābolu, kā arī dzidrie un rožāboli. Pieprasījums nav tik liels kā gribētos, lai saimniecība labāk pelnītu, vajag vēl ar kaut ko nodarboties. Man ir viena ideja, bet pagaidām to negribu izpaust. Veikalos mūs ir izkonkurējuši importa āboli, kuri ir ķimizēti, tādēļ tos var ilgāk glabāt, līdz ar to tirgotājiem tāda produkcija ir izdevīgāka.
Pašlaik esmu iekārtojis siltumnīcu, kur audzēju tomātus un gurķus. Varu teikt, ka arī gurķi šogad padevušies labi,” apliecina A. Dundurs.
Visvairāk laika gan prasa ābeļu kopšana. “Daudz laika aizņēma ziedu retināšana. Ābeles bija arī jākaļķo, vēl jāraugās, kur nepieciešams tām apgriezt zarus. Jaunajām ābelēm vajadzēja locīt zarus, lai veidotos pareizs vainags. Dārzā paiet visa diena,” atzīst augļkopis.
Augļkopība Aivaru interesējusi visu laiku. Viņš gan nav profesionālis nozarē, bet visu nepieciešamo darbam apguvis pašmācības ceļā, lasot speciālo literatūru. Ābeļdārzu viņš ir iekopis 10 gadu laikā. Šo to vērtīgu “Smilgu” saimnieks varot uzzināt no kolēģiem tirgus dienās. “Pārējā laikā nav laika tikties, lai apspriestos. Kad tirgū satiekamies, cits citam pastāstām, kā klājies dārzu kopšanā un ko katrs esam darījuši,” saka A. Dundurs.
Viņš atzīst, ka Staļģenē atklātā infekcija – bakteriālā augu iedega – augļkopjiem ir īsta traģēdija. “No tādām briesmām neviens dārzkopis nav pasargāts. Ja, piemēram, manā dārzā kādā ābelē šī slimība iemestos, viss 10 gadu darbs būtu pagalam nedēļas laikā, jo augļu kokus vajadzētu nozāģēt un sadedzināt. Es izvairos stādus pirkt, lielākoties dārzu paplašinu no paša audzēto ābolu sēklām. Tā ir drošāk. Bakteriālā iedega ir tikai viena no augļu kokiem bīstamām slimībām. Vēl daudz kas kokos var iemesties, piemēram, – vēzis. Tad arī tādu koku vairs nevar glābt un tas ir jānozāģē. Risks visu zaudēt ir vienmēr, bet tādēļ jau nevar sēdēt un neko nedarīt,” saka A. Dundurs.
