Sestdien Valkas stadionā notika VII Vidzemes nacionālā daudzu šķirņu suņu izstāde, kurā piedalījās 484 dalībnieki no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Krievijas, Somijas, Gruzijas un Latvijas.
Sestdien Valkas stadionā notika VII Vidzemes nacionālā daudzu šķirņu suņu izstāde, kurā piedalījās 484 dalībnieki no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Krievijas, Somijas, Gruzijas un Latvijas.
“Izstādes apmeklētāji varēja vērot 130 suņu šķirnes un to atšķirības. Saietu organizēja Valmieras Kennelklubs, un tā laikā notika suņu eksterjera novērtējums vienlaikus piecos ringos. To veica tiesnešu brigāde no Latvijas, Somijas, Igaunijas, Polijas un Slovākijas,” “Ziemeļlatvijai” stāsta izstādes organizatore, Valmieras Kennelkluba dalībniece Inguna Tihomirova.
Vēlāk fināla šovā noskaidroja titula “Skaistākais izstādes suns” ieguvēju. Pirmo vietu ieguva sestās grupas uzvarētājs – Ilzes Šimases suns Basets. Otrais labākais šovā bija Mārim Koopam piederošais ņūfaundlenietis Barons no Valkas. Šajā izstādē no Valkas viņš bija vienīgais suns, un gan saimnieki, gan pilsēta var lepoties ar apbalvojumu. Koopu ģimenē vislielākās rūpes par suni ir uzņēmies Māra un Inetas dēls Roberts.
Šajās sacensībās Baronu atzina par uzvarētāju otrās grupas padsmit suņu konkurencē. Kopš marta viņš vidēji reizi mēnesī piedalās kādā no suņu izstādēm. Šogad Baronam piešķirts jau trešais rezerves CACIB skaistumtituls. Tas nozīmē, ka viņš atzīts par skaistāko savā grupā. Pērn novembrī pasaules izstādē Polijā vairāk nekā 100 savu sugas brāļu konkurencē viņš atzīts par devīto labāko. Jautāta par to, kas sagādā lielākās grūtības šāda liela suņa uzturēšanā, Ineta Koopa atbild, ka tā ir spalvas ķemmēšana. Jo garāka spalva sunim, jo rūpīgāk tā jāķemmē. Pretējā gadījumā spalva saveļas un ir jānogriež. Barons gandrīz nerej. Viņa balss ir dzirdama vien tad, kad suns vēlas spēlēties. Jau pēc šīs šķirnes definīcijas Baronam patīk ūdens. Tiesa, viņa raksturs gan ir tāds, ka cilvēku glābējs ūdenī neiznākšot.
Suņa krustmāte jau trīs gadus ir Gundega Ukre, un viņa arī visnotaļ aktīvi piedalās dzīvnieka audzināšanā – brauc līdzi uz izstādēm, ved pastaigāties un raugās, lai kopšanā viss notiktu, kā tam jābūt.
Dalībniekiem ļoti patikusi izvēlētā sacensību vieta, jo sen šādās sacensībās neesot izjusts tāds miers kā Valkā. Bija daudz ierosinājumu šajā vietā allaž rīkot suņu izstādes. I. Tihomirova teic, ka nekad, kopš pastāv Valmieras Kennelklubs, izstādē nav bijis tik daudz dalībnieku un tik lielas skatītāju intereses.
