Elīna Kubuliņa-Vilne
(Pārdomas, izlasot Smiltenes novada represēto atmiņu stāstu grāmata “Kāpēc?”)
Kāpēc?Skumji raud pagalma Baltie bērzi –Mājas, kas siltumu sniedza,Tagad tukšas un mēmasPēc saimniekiem skumst.Neskan vairs bērnu smiekli,Apstājies pulkstenis tikšķēt,Zāle pārņem it visu,Krūtīs kliedz izmisums.Tālumā, svešumā esam,Aukstumā salstošiem pirkstiemDedzinām pēdējo sveci –Sapņojam Dzimtenē būt.
Gadi, smagi kā nastas,
Dubļos spiež dvēseli,Nežēlīgs darbs un mokas –Algā tik lamas, Vairs neceļas rokas…Bērni – nākotne gaišā,Postā un badā,Vēl gaida un tic.Acīs asaras mirdz.Kāpēc? Par ko?Ik dienas šis jautājums.Sāpēs lūzusi sirds……Nekas vairs nebūsTā, kā bijis,Atmiņās nedziestoši
Iegūlies rūgts pārmetums…
…Atgriešanās…Bērzi vēl tie paši –Tik tuvi un mīļi,Bet tēva mājasZudušas uz mūžiemTāpat kā daļa no mums…
Pār kailiem Sibīrijas Laukiem vēji kliedz,Kāds sirmgalvis Salstošiem pirkstiemTrīs svecītes zemVientuļas priedes dedz…
