Nupat notika Latvijas junioru un jauniešu sporta skolu komandu čempionāts. Valkas rajona sporta skolu pārstāvēja Arnis Ozoliņš, Kristīne Stale un Vita Zandersone.
Nupat notika Latvijas junioru un jauniešu sporta skolu komandu čempionāts. Valkas rajona sporta skolu pārstāvēja Arnis Ozoliņš, Kristīne Stale un Vita Zandersone.
“Pirmajā dienā piedalījos 1500 metru skrējienā un paliku astotajā vietā ar itin viduvēju rezultātu. Otrajā dienā piedalījos 3000 metru kavēkļu skrējienā. Izcīnīju otro vietu, turklāt personisko rekordu uzlaboju par 37 sekundēm,” gandarīts A. Ozoliņš. Tiesa, iepriekšējo reizi šo distanci viņš skrēja pērn. Arņa rezultāts ir 10 minūtes un 50 sekundes. Pirmās vietas ieguvējam viņš zaudēja 10 sekundes, bet trešās un ceturtās vietas ieguvēji viņam zaudēja attiecīgi piecas un astoņas sekundes. Visu distanci cīņa bijusi diezgan līdzīga. Arnis visu laiku bijis pirmajā četriniekā, bet finišā izdevies saglabāt tik daudz spēka, lai noskrietu otrais.
V. Zandersone savā skrējienā pirmajā dienā bez īpašas konkurences palika trešā un noskrēja apmēram personiskā rekorda līmenī. K. Stale otrajā sacensību dienā 800 metros palika ceturtajā vietā.
A. Ozoliņam žēl, ka šajā Latvijas čempionātā uzvarētājiem deva vien diplomus, nevis medaļas, kā tas pienāktos valsts čempionātā. Pērn šīs sacensības sauca par Latvijas skolēnu spartakiādi, un tās rīkoja Latvijas Jaunatnes sporta centrs, kurš tagad ir bankrotējis. Šogad sacensības rīkoja Latvijas Vieglatlētikas savienība un nodēvēja tās par Valsts čempionātu junioriem un jauniešiem. Arnis startēja junioru konkurencē. Viņš atzīst, ka garo distanču skrējienos nekad nav daudz dalībnieku un lielas konkurences, taču piedalās visi stiprākie skrējēji – tie, kuri pretendē uz visaugstākajām vietām.
Arnim skriešanas sezona ir beigusies. Jāgatavojas rudens krosiem un ziemas sacensībām. Viņš trenējas piecas reizes nedēļā. Lai arī augusts plānots atpūtai – veselu mēnesi neko nedarīt esot aplami. “Pašam sevi jāpiespiež, un ķermenis jāuztur labā formā. Pretējā gadījumā uz labiem rezultātiem nevar cerēt,” spriež A. Ozoliņš.
