Sintija Kvēpa
Šobrīd grūti iedomāties Valku un pilsētas sporta dzīvi bez enerģiskā Ilvara Ruļļa, kurš trīspadsmit gadu laikā no Valmieras puikas kļuvis par Valkas patriotu, aktīvu sporta un kultūras dzīves organizētāju. Valcēnieši viņu iepazinuši gan kā skursteņslauķi, gan kultūras nama saimniecības pārzini, taču vislabāk viņš pazīstams kā aktīvs Valkas florbola dzīves veidotājs. Lielā mērā pateicoties Ilvara aktīvai darbībai, florbols kļuvis par vienu no populārākajiem sporta veidiem novadā, par to liecina fakts, ka visas sezonas garumā katru mājas spēli klātienē noskatās 150-200 līdzjutēju.
Caur florbolu iekļaujas
Valkas dzīvē
Ilvars Rullis ar sportu vienmēr bijis uz tu, mācījies Valmieras specializētajā sporta skolā, kur gan vairāk pievērsies vieglatlētikai. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā bijis to vidū, kurus Naukšēnos ar florbolu iepazīstināja Zviedrijas florbola spēlētāji, jau toreiz šis sporta veids licies aizraujošs, jo līdzās vieglatlētikai aizrāvis arī hokejs. Pārceļoties uz dzīvi Valkā, likumsakarīga bija pievienošanās autoservisa “Gija” florbola komandai, lai spēlētu Valkas čempionātā. Kā atzīst pats Ilvars “caur florbolu iekļāvos pilsētas un novada dzīvē”. Par pavērsienu var uzskatīt 2009. gadu, kad pēc dažādām domstarpībām par sporta veida attīstību florbola klubu “Valka” un līdz ar to jauniešu trenēšanu beidza vaidavietis Dainis Ābols. “Manī radās spīts un azartisks gars,” atzīst Ilvars, kurš nevēlējās pieļaut, ka bērni, tikko sākuši nodarboties ar florbolu, vairs to nevarēs darīt. Tā, pārliecības vadīts, Ilvars devās uz Valkas sporta skolu ar savu iniciatīvu mācīt bērniem to, ko pats prot. Sākotnēji darbojies kā bērnu pieskatītājs treniņos, vēlāk, iegūstot florbola trenera diplomu Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, Ilvars kļuva par jaunās florbolistu paaudzes veidotāju.
Šajā nedēļas nogalē Valkā norisināsies jau devītais “Border Cup”, kurā piedalīsies sešpadsmit komandas no Latvijas, Igaunijas un Krievijas. Šķiet, ka šobrīd nebūtu par ko skumt, bet Ilvaru skumdina trīs lietas: nepietiekams finansējums florbolam, grūtības Valkā nokomplektēt visa vecuma komandas un sadarbības trūkums ar igauņiem.
“Mēs esam klubs, kas sastāv tikai no Valkas novada iedzīvotājiem, bet novada finansiālais atbalsts ir mazāks nekā klubiem, kuros ir vien trīs četri valcēnieši vai to nav vispār,” tā pārdomās ar “Ziemeļlatviju” dalās Ilvars.
Viens no Ilvara lielajiem sapņiem ir kopīga igauņu un latviešu komanda, kura spēlētu abu valstu čempionātā. Ļoti žēl, ka pašlaik ir divas florbola komandas divās valstīs. 2013. gadā Valgas florbola komanda ieguva bronzas medaļas Igaunijas čempionātā, bet liela daļa spēlētāju bija valcēnieši, kad viņi atgriezās “mājās”, tad arī valdzēniešiem rezultāti izpalika, secina I. Rullis. Vienlaikus skumdina igauņu vīzdegunīgā attieksme, jo nereti nākas dzirdēt, ka Valka ir nabadzīga un visi sadarbības plāni ir vien runu līmenī, jo igauņu pusei šāda vienota komanda nav vajadzīga. Nepieciešami arī grozījumi likumos vai izņēmuma piemērošana Valkai/Valgai, jo viena spēlētāja pārēja no komandas uz komandu maksā 120 eiro, kas vietējai komandai ir liela nauda.
“Pašlaik gan Valgas pusē trūkst tāda paša “trakā”,” smejas Ilvars, “lai kopīgiem spēkiem varētu panāktu iecerēto un pārvarēt visus birokrātiskos šķēršļus.”
Cer uz jauno paaudzi
Florbola attīstībai Valkā ir visi priekšnosacījumi. Komandu komplektēšanā traucē Ministru kabineta noteikumi, jo vecuma amplitūda nevar pārsniegt divus gadus. Likumdošana traucē sastādīt visu vecumu komandas un arī bērni nāk mazāk. Zēnu komandās to vēl nejūt, bet meiteņu komandā viss notiek uz entuziasma bāzes un reālas komandas nav, līdz ar to uz sacensībām nevar tikt. “Meitenes nāk brīvajos brīžos, kad zāle ir tukša, tad strādāju es vai Sergejs Kuncēvičs,” stāsta Ilvars. Lielas cerības tiek liktas uz Pētera Stepīša atgriešanos Valkā šī gada septembrī, tad novadam būs divi diplomēti florbola treneri, tas atvieglos treniņu plānošanu un veicinās vēl lielāku sporta veida popularitāti.
Svarīgi, lai ir ne tikai treneri, bet arī spēlētgribētāji, tādēļ ikviens aicināts nākt un pamēģināt, lai saprastu, vai ir vēlme spēlēt. Fiziskai sagatavotībai sākotnēji nav izšķirošas nozīmes. Ilvars īpaši atgādina, ka florbola klubs “Valka” aicina florbolistu pulkam pievienoties daiļā dzimuma pārstāves, lai Valkā atjaunotos stabila sieviešu florbola komanda.
Spēku rod ģimenē
un kolēģu atbalstā
Kā jau atzinuši daudzi, arī Ilvars piekrīt, ka lielākais atbalsts ir ģimene. Abi bērni ir izauguši Valkas ģimnāzijas sporta hallē. Jo īpaši meita Arta Krista, kura vienmēr tika ņemta līdzi vēl mazai esot. Šobrīd dēls Aivars Kristiāns ir ne vien spēlētājs, bet arī tiesnesis, bet mazā Arta Krista palīdz skaitīt rezultātus un spiest tablo, kamēr sieva Aija un Vēsma Selga raksta protokolus.
Florbols ir kļuvis par ģimeni vienojošu sporta veidu. “Daudzus spēlētājus ģimenes neatbalsta, tas man ir nesaprotami. Nesaprotu, ka sieva nelaiž, bet tas jau parāda, ka pašam nav motivācijas,” spriež Ilvars.
Viņš cer, ka dēlam izdosies mācīties Skandināvijā, kur ar florbolu var ne vien nopelnīt, bet atgriezties ar nopietnāku pieredzi. Šobrīd Aivars Kristiāns jau piekto gadu spēlē spēcīgajā “Rubenes” komandā un ir divkārtējs Latvijas čempionāta bronzas medaļnieks. Jaunākajai atvasei Artai Kristai gan tuvāka ir māksla, bet tas Ilvaru neskumdina, jo arī pats sirdī jūtas kā “brīvmākslinieks”.
Ārpus florbola Ilvaram tikpat kā nav brīvā laika, jo daudz tiek darīts brīvprātīgi organizējot sporta nometnes bērniem, ar Valkas novada atbalstu rīkojot “Border Cup” un vasaras florbola turnīru, bet vēl jau ir darbs Valkas kultūras namā un sporta skolā. “Vismaz reizi gadā ar ģimeni braucam makšķerēt uz Burtnieku ezeru, kad apciemojam Aijas vecākus, un paķert makšķeri līdzi var vienmēr,” stāsta Ilvars. “Laiku pa laikam izmantojam līdzās esošās Igaunijas priekšrocības un visi kopā aizbraucam uz Tartu, kur atpūtas iespējas ir pat pieejamākas nekā Rīgā un vakariņošana pēc aktīvas dienas Tartu zinātnes centrā “AHHAA” vai akvaparkā ir kļuvusi par ģimenes tradīciju.”
Ilvars atzīst, ka laika neatliek tēva iemācītajam un sirdī mīļajam skursteņslauķa amatam, kuru veicot relaksējas un sakārto domas. Ruļļu ģimenē nav saprotama malā sēdēšana un nekā nedarīšana, jo visi četri ir aktīvi un dzīvespriecīgi.
Latvijas, tai skaitā arī Valkas, florbola attīstībai traucē, ka teju nevienam spēlētājam nav iespējas iztikt nestrādājot pamatdarbā. Tā arī Ilvaram paralēli lielajam organizatoriskajam slogam nākas strādāt gan kultūras namā, gan sporta skolā, kurās gan liels atbalsts ir kolēģi un pleca sajūta. “Man vienmēr paticis, ja uz cilvēku var paļauties. Uz saviem kolēģiem un ģimeni varu paļauties vienmēr,” norāda I. Rullis.
“Grūti saprast tos, kuri gaida vien pabalstus un čīkst par dzīvi Valkā. Ja esi aktīvs, nav svarīgi, kur dzīvot, katrs jauns cilvēks nes jaunas vēsmas,” tā spriež Ilvars un aicina katru uzņemties atbildību un būt aktīvam savas pilsētas, novada un valsts patriotam.
Viedokļi
Līga Pandalone, Valkas kultūras nama kultūras metodiķe:
– Ilvars vienmēr ir skrejošs un enerģisks. Ir reizes, kad aizņemtības dēļ sākumā pasaka „nē” kādai idejai, bet pēc brīža jau ierodas ar risinājumu. Vārdu sakot – pozitīvais tēls.
Kristīne Karole, Valkas novada domes Sporta un jaunatnes lietu daļas vadītāja:
– Man kā Valkas novada domes pārstāvei ir patīkami sadarboties ar florbola klubu “Valka”. Ilvars vienmēr ir vērsts uz sadarbību, problēmas risinājumu un dalīšanos ar pieredzi, idejām.
