Dzīvē gadās negaidīti brīži, kad cilvēks tiek izmests no ierastajiem ikdienas centieniem un rūpēm un paliek tikai ar vienu domu – kā atgūt veselību.
Ja gadījies nopietni saslimt, tad atklājas, ka galvenā vērtība tavā dzīvē ir veselība. Viss pārējais – mēģinājumi vairāk nopelnīt, iegūt labāku darbu, iekārtot pie mājas skaistu dārzu, interese par politiku, jaunas automašīnas iegāde – kļūst mazvērtīgs, jo ko gan iesāksi, ja neesi vesels un neko nevari padarīt.
Tādā situācijā nesen man pašam gadījās nokļūt, kad iznāca diezgan ilgstoši slimot. Atlika raudzīties tikai ārā pa logu un pārkārtot visas līdz tam iedomātās vērtības.
Pirmajā vietā nostājās veselība. Atceroties pirms tam savas domas, daudz kas tajās šķita smieklīgs un nevajadzīgs. Rūpes kļuva par rūpītēm un atkāpās otrajā plānā. Priekšplānā palika tikai paša veselība.
Tādēļ vismaz man nav saprotama valdības ilgstošā vilcināšanās izveidot kārtīgu medicīnisko pakalpojumu sistēmu, kurā ikviens varētu saņemt vajadzīgās manipulācijas un izmeklējumus. Vārdos visi mūsu augšu pārstāvji kladzina, ka viņiem noteicošais ir cilvēks, bet aizmirst, ka cilvēkam galvenais ir veselība. Tik ilgi tiek runāts un lauzti šķēpi par veselības aizsardzību, par to, ka nozarei trūkst naudas, bet rezultāts līdzinās čikam. Turklāt premjers atklājis, ka daļu naudas funkcionāri nez kur aizpludinājuši, tikai ne tur, kur tā vajadzīga. Vēlētos, lai gudrie, kuri uzskata, ka veselības aizsardzība vēl var pagaidīt, paši nokļūtu slimnieku lomā. Varbūt tad viņi saprastu, ka pati nozīmīgākā lieta ikvienam ir veselība. Bez tās cilvēks nevar pastāvēt. Šķiet, to pēc izārstēšanās sapratis arī Valsts prezidents, kurš solīja izrunāties ar personām, kas atbildīgas par nozari.
