Pirmdien, 9. maijā, pie Niedrāja ezera veicot mežizstrādes darbus, viens no strādniekiem nozāģēja sev roku, otram kājās iedūrās zars. Šī bija tikai viena no epizodēm, kurā jauniešiem iegūtās zināšanas bija jāliek lietā praktiski sacensībās pirmās palīdzības sniegšanā.
Santa Sinka
Vislabāk septiņos etapos veicās Smiltenes ģimnāzijas 8.a klases komandai, otrie Smiltenes novada jaunsargi, trešie Palsmanes pamatskolas 8. klases skolēni, bet ceturtie jaunie censoņi no Smiltenes Centra vidusskolas.
Sacensības vairākus gadu desmitus rīko Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Valkas komiteja, šogad tās notika Smiltenē, pie Niedrāja ezera, kur etapus veidoja medicīnas māsa Ginta Rudzīte. “Priecājos par katru bērnu, kurš piedalās, taču agrāk atsaucība bija krietni lielāka. Domāju, ja skolās piestrādātu, tad katrs varētu atlicināt gan laiku, gan naudu dalībai sacensībās. To vērtība ir liela. Teorija ir viena lieta, praktiskā pieredze, kas pavisam cits. Te ir iespēja redzēt, kāda izskatās brūce vai lūzums. Prakse ļoti daudz dod, jo novēroju komandu, kas sacensībās piedalās otro reizi. Šogad uz situācijām viņi reaģē drošāk un labāk,” saka LSK Valkas komitejas izpilddirektore Gaļina Sokolova.
Smiltenes ģimnāzijas komandas kapteinis Kārlis Rozītis sacensībās piedalās trešo gadu. Ja pirmajā reizē viņš “Ziemeļlatvijai” intervijā atzina, ka piedalās, lai nebūtu jāsēž skolas solā, pieaugot domas mainījušās. “Varbūt nonākšu situācijā, kad būs jāsniedz cilvēkam pirmā palīdzība un es to pratīšu. Šīs zināšanas nav veltīgas. Bet tās ātri aizmirstas, ja nedarbojas praktiski. Tāpēc labi, ka ir šīs sacensības. Pagājušajā gadā uzvarējām un tikām uz Latvijas mēroga sacensībām. Tajās situācijas bija vēl sarežģītākas,” saka uzvarētāju komandas kapteinis.
G. Rudzīte piebilst, ka katrās šajās sacensībās epizodes neatkārtojas. 4. klases skolniecei Madarai Buldurei vienā no kontrolpunktiem bija jātēlo cietušais. Viņa izspēlēja epizodi, kurā meitenei, atpūšoties pie ezera, iespēris zibens. “Interesantas sacensības. Kad paaugšos, arī es tajās gribētu piedalīties. Nesaprotu, kāpēc ir tik maz dalībnieku. Laikam tāpēc, ka daudz jāmācās, tāpat kā ārstiem. Mani tas nebaida, es mācīšos un palīdzēšu nelaimē nokļuvušajiem,” M. Buldure iedrošina citus apgūt zināšanas un iemaņas pirmās palīdzības sniegšanā.
“Mēs tiešām nezinām, kas notiks nākamajā minūtē. Neviens taču nevarēja iedomāties, ka atbraukšu uz sacensībām un nokritīšu, bet tieši tā arī notika,” piebilst G. Sokolova.
