Jērcēnu pagasta pašvaldības rīkotajā konkursā par sakoptāko sētu šogad pirmo vietu ieguva “Stūrīšu” mājas, kurās dzīvo Santa un Madars Bērziņi.
Jērcēnu pagasta pašvaldības rīkotajā konkursā par sakoptāko sētu šogad pirmo vietu ieguva “Stūrīšu” mājas, kurās dzīvo Santa un Madars Bērziņi.
Zīmīga sakritība. Turpat netālu atrodas “Ziedupju” māja, kurā dzīvo Madara mamma Sarmīte Bērziņa – pērnā gada konkursa laureāte. Abu sētu dārzus šķērso neliela upīte, pār kuru uzbūvēts glīts tiltiņš. Ja kas steidzami jādara zināms, nav nemaz pār to jāiet uz otru māju, var sakliegties un paziņot sakāmo. Protams, ja abu māju iedzīvotāji atrodas ārā, bet vasarā tas tā arī ir. Kā saka Sarmīte, lai uzturētu košu un ziedošu dārzu, tajā jāpavada visa diena. “Tagad ir ceturtā vasara, kopš te dzīvoju pēc mājas nopirkšanas. Kad pārcēlos uz šejieni, visa apkārtne bija aizaugusi. Var teikt – te bija īsti džungļi. Vajadzēja pamatīgi strādāt, lai visu sakoptu. Domāju, ka nav tādas mērierīces, kas izmērītu padarīto. Ja darbošanās dārzā nebūtu mans vaļasprieks un dzīves jēga, būtu grūtāk. Nu bet man patīk puķes, to audzēšana interesē, un tas darāmo padara vieglāku,” saka Sarmīte. Viņa uzskata, ka caurcaurēm ir lauku cilvēks, tādēļ arī zemes lietas ir tuvas. Turklāt jau no jaunības esot pieradusi pie skaistas apkārtnes. To, cik “Ziedupju” dobēs aug puķu šķirņu, saimniece vairs nevar pateikt. Ziedu nosaukumi skaitāmi simtos. Viņai vismīļākās ir rozes, bet noniecināma neesot neviena puķe. “Katrai ir sava smarža un skaistums, var teikt – ikviens zieds savā veidojumā ir neatkārtojams, tādēļ jebkurš spēj iepriecināt,” atzīst saimniece. Viņas dārzā aug gan pavasara, gan vasaras, gan rudens puķes. “Vēlos, lai dārzā visu laiku ir skaisti. Vasara jau nemaz tik gara nav, tādēļ jācenšas, lai visus siltos mēnešus var baudīt ziedu krāšņumu. Braukāju apkārt, un, kur vien redzu kaut ko jauku, cenšos to dabūt un atvest uz savu dārzu. Nupat biju Baltezerā, šodien gatavojos braukt uz Trikātu, jo uzzināju, ka tur audzē skaistas lilijas. Mīlestība pret dārzu mums laikam ir iedzimta. Brālis Dainis Zuika kļuva par dārznieku, mana māsa dzīvo Strenčos un arī ir iekopusi skaistu sētu. Mēs ģimenē bijām pieci bērni. Mammai daudz laika nebija ņemties pa dārzu. Rūpi par to uzņēmāmies mēs – bērni,” stāsta Sarmīte. Viņa dārzā audzē arī vīnogas. Esot saldas un labi augot, tikai vieta jāizvēloties tāda, lai vīnogulājam netiek virsū ziemeļu vējš. “Man ir prieks, ka tagad pagastā arvien vairāk saimnieku cenšas iekopt skaistus dārzus. Tas padara skaistāku visu pagastu un rāda, ka cilvēki savas mājas mīl,” apliecina Sarmīte. Viņai līdzās stāv mazbērni Kristers un Madara, kuri kārtējo reizi no kaimiņiem atskrējuši paraudzīties, ko vecmāmiņa dara. “Kristers man ir liels palīgs. Tiklīdz eju dārzā, viņš tūlīt ņem kapli vai lāpstu un skatās, kā var palīdzēt. Arī mazbērniem patīk puķes. Tas ir labi,” atzīst vecmāmiņa.
Arī “Stūrīšu” mājas dārzā ziedus var skaitīt simtos. Vaicāju, vai grūti tādu dārzu izveidot. Santa Bērziņa atbildes vietā smej un saka, ka jāstrādā vien ir, neesot laika domāt – grūti vai viegli. “Šādu dārzu esam izveidojuši piecos gados, kopš te dzīvojam. Ziedu stādus esmu pirkusi dažādās vietās. Puķes stādu, jo dārzs nav tik liels, lai sēklas sētu,” stāsta Santa. Labi, ka vīramāte dzīvo tuvumā, tad sarežģītāku jautājumu risināšanā par labāku variantu dobju iekārtošanai varot kopīgi apspriesties. Pagalmā ir izveidota strūklaka, savs greznums ir arī izrotātajai akai. “Es bieži dodos uz Strenču kokaudzētavu, jo tur gandrīz ikreiz atrodu kādu patīkamu jaunumu dārzam. Sakoptā vidē vienkārši jūtamies labi,” atzīst Santa.
Šogad Jērcēnos viesojās arī rajona komisijas locekļi. “Stūrīšos” gan neesot iebraukuši, bet ilgi no ceļa dārzu fotografējuši.
