Reiz dzīvoja mazs zēns vārdā Johans. Viņam patika piedalīties dažādos pasākumos.
Reiz dzīvoja mazs zēns vārdā Johans. Viņam patika piedalīties dažādos pasākumos. Bija pienācis laiks, kad jāsākas masku ballei. Izrādījās, ka Johans ir aizmirsis par masku balli un nemaz nav sagādājis sev tērpu.
“Dzin! Dzin!” pie Johana durvīm atskanēja zvans. “Kas tur varētu būt? Un vēl tik vēlu…” Pie durvīm stāvēja Pēteris bitītes maskā. “Ha! Ha! Ha!” Johans nevarēja apstāties, viņš smējās un smējās. Nu apstāja smieties. “Johan, vai neiesi uz masku balli?” “Kā, vai tad šodien ir masku balle?” “Jā, tu nezināji?” Johanam acīs parādījās asara. Viņš vēl bija mazs un bija aizmirsis kaut ko tik svarīgu. Tā bija masku balle. “Johan, neraudi! Es tev palīdzēšu sameklēt tērpu.” “Tiešām? Tu man palīdzēsi?” “Protams, es esmu tavs draugs.”
Nu viņi devās meklēt Johanam tērpu. “Pirāts?” “Nē!” “Lapsene?” “Nē! Pagaidi — pirāts? Jā, pirāts! Es ņemšu to.” Nu viņš uzvilka tērpu. “Tu izskaties dievīgi!” teica Pēteris. Johanam bija aizsegta acs, liela hūte galvā, mugurā krekls, bikses un kājās gari zābaki. Parādījies mammai, Johans devās uz masku balli. “Ā!” “Ko tu gribi teikt? Masku ballē apbalvos labāko?” Johans nolieca galvu, jo domāja, ka izskatās slikti.
Nu viņi bija nonākuši pie masku balles zāles durvīm. Johans pirmo reizi samulsa. Iegājuši iekšā, viņi ēda čipsus, konfektes, sviestmaizes un dzēra kolu.
“Uzmanību! Uzmanību! Tagad tiks pasludināts labākais tērps!” priekšā izsauca Johanu. “Urrā! Urrā!” visi kliedza. Johans bija laimīgs, viņam no galvas noņēma hūti un uzlika karaļa kroni. Nu viņš bija karalis uz veselu gadu. Un Johans ar to lepojās, bet vēl vairāk par savu draugu Pēteri. Tikai atpakaļceļā Johans vaidēja, jo viņam sāpēja vēders no čipsiem un zobs no konfektēm.
Baiba Luca
5.c klase
