Dzintra
Mātei
Māte, māmulīte, māmiņa ‒Tā ir viņa, kas sagaida mūsVēl neredzējušus šo pasauli.Mātes klēpī mēs jūtamies drošībā,Piedzimstot uz brīdi tā pazūd,Bet tad jau atkal mātes mīļās rokas,Lai pašai bijušas kādas mokas.Un tā visa dzīveTā saistīta ar māti.Lai kā mēs pusaugu gados lecamies,Bet, kad grūti, tad tomēr meklējam māti,Lai izstāstītu savu sāpi.Un vēlāk tāpat.Viņa ir kā droša piestātne mūsu dzīvēUn nezūd nekad.Tikai vēlāk, kādreiz, pavisam vēlu,Kad mātes vairs nav,Mēs īsti novērtējam viņas devumu, sirdsdegsmi un labestību.Māte – tas tomēr ir vissvētākais,vistuvākais, mīļākais vārds mūsu dzīvē.Cienīsim un mīlēsim savas mātes
!Līga
Tūkstoš mīlestības
Aiz tūkstoš tavas mīlestībasBaltu gaismu redzēju.Aiz tūkstoš baltas gaismasMan citas robežas no zemes.
Aiz tūkstoš tavas dzīvošanasMan jauna dzīvība.Aiz tūkstoš tavas citādībasEs sevi sevī atradu.
Aiz tūkstoš grēcinieku ceļiemMēs labāk sevi pazinām.Aiz tūkstoš pazīšanās zīmēmMēs dvēslē skanīgāki atbalsī.
Aiz tūkstoš mūsu roku glāstiemMums tagad varavīksnē dvēsles zied.Aiz tūkstoš mūsu mīlas elpasMums saules lēktā lidojums.
