Šo svētdien, 8. maijā, daudzviet pasaulē svinēs Mātes dienu. Tā ir diena, kad mēs, bērni, savām māmiņām pateicamies par mūsu laišanu pasaulē, rūpēm, gādību, audzināšanu un beznosacījuma mīlestību.
Pati esmu salīdzinoši jauna mamma, bet droši varu apgalvot, ka nekā īpašāka par bērna laišanu pasaulē un savu mazo eņģelīti nav. Tas ir kā brīnums. Bērns ir ne tikai tas, ko mīlēt un lolot, bet arī tas, kas dod spēku, prieku, laimi un ticību.
Patiesībā bieži vien varam mācīties no saviem bērniem. Atceros, kad mana meitiņa bija maziņa, viņa uz manu atbildi “šobrīd nevaram to iegādāties vai aizbraukt tur” vienmēr atbildēja cerību un pārliecības pilna ‒ “mammu, nesatraucies, bet mēs varēsim, tikai mazliet vēlāk”. Šie vārdi manī vairoja ticību tam, ka viss izdosies.
Pat nespēju iedomāties par kādu cilvēku būtu izaugusi un kurp nonākusi, ja man nebūtu bijusi šī lielā laime – kļūt par mammu. Mātes dienā ikvienai māmiņai novēlu izbaudīt šo dienu, lai tā ir mīlestības un prieka pilna. Un ceru, ka gan lieli, gan mazi bērni šajā dienā apsveiks savas mammas. Kaut vai tas ir apskāviens, labi vārdi vai apciemošana. It kā mazas lietiņas, bet tajā pašā laikā nozīmē tik daudz. Protams, ne visiem ir labas attiecības ar saviem vecākiem, pat pieauguši bērni labprāt iespītējas un runā pretī (zinu pēc sevis), bet 8. maijs ir īstais laiks, lai nesaskaņas un nebūšanas aizmirstu. Šie ir vieni no sirsnīgākajiem svētkiem, nesabojājiet tos!