Nevarot sagaidīt Eiropas fondu naudu, Launkalnes pagasta pašvaldība pati ķērusies pie lietas, lai launkalniešu mājokļos no krāna beidzot tecētu tīrs ūdens.
Nevarot sagaidīt Eiropas fondu naudu, Launkalnes pagasta pašvaldība pati ķērusies pie lietas, lai launkalniešu mājokļos no krāna beidzot tecētu tīrs ūdens.
“Nevārītu ūdeni dzert pie mums nevar. Ielaists traukā un nostāvējies, tas paliek brūns, nav ne skaists, ne caurspīdīgs. Arī piegarša jūtama,” stāsta ciemata daudzdzīvokļu mājas pagalmā sastaptā Inese.
“Labi, ka mums te, Launkalnē, vismaz kāda aka ir pieejama,” piebilst sieviete. Esot cilvēki, kuri mērojot ceļu pēc ūdens pat uz “Vecsautiņu” avotiem Silvas tuvumā.
Launkalnes ciemata dzeramā ūdens atdzelžošanas un notekūdeņu attīrīšanas projekts ir izstrādāts jau 2004. gadā un pat apstiprināts valdībā, skaidro Launkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Lazdiņš. “Visu šo laiku gaidījām Eiropas naudu, taču virzības nav, tāpēc jau šogad būvēsim ūdens atdzelžošanas staciju par savu naudu.”
Launkalnes pagasta padomes 2007. gada budžetā tam atvēlēti 37 tūkstoši latu. Pašvaldība jau noslēgusi līgumu ar darbu veicēju Rīgas firmu SIA “Eko Akva”. Pie ciemata ūdenstorņa celtnieki šovasar vispirms uzbūvēs un siltinās atdzelžošanas stacijas ēku un tad uzstādīs iekārtas. Līgumā noteiktais darbu pabeigšanas termiņš ir šā gada 25. augusts.
Uzklausot citu pagastu pieredzi, Launkalnes pašvaldības vadītājs prognozē, ka uzreiz pēc stacijas iedarbināšanas tīrs ūdens no krāna netecēs. “Prakse rāda, ka paiet aptuveni divi trīs mēneši, kamēr izskalojas ūdensvados sakrājušās nogulsnes. Mums gan ir paredzēta maģistrālo vadu skalošana un hlorēšana, taču kaut kas tik un tā sākumā paliks,” piebilst M. Lazdiņš.
Tomēr Launkalnes ciemata iedzīvotājiem tagad vismaz ir reāla cerība tikt pie kvalitatīva ūdens, kas neatstāj nogulsnes un neskādē veļas mašīnām un santehnikas ierīcēm.
Ja nebūs Eiropas Savienības finansējuma, nākamajā gadā pagasta padome no sava budžeta finansēs arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.
Launkalnes pagasta otrā ciematā Silvā ūdensvadu un kanalizāciju pieslēgs tuvējās Smiltenes pilsētas tīkliem. Tas notiks pēc tam, kad Smiltenē uzbūvēs ūdens atdzelžošanas staciju. “Konkurss jau ir noslēdzies. Nākamajā gadā darbiem Smiltenē jābūt pabeigtiem,” par projektu “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” pilsētā saka Smiltenes pašvaldības uzņēmuma “NKUP” valdes priekšsēdētājs Raitis Melderis. Smiltenē pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšanu un rekonstrukciju finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, valsts budžeta un “NKUP” līdzfinansējuma. “Pēc tam, kad darbi pilsētā tiks pabeigti, varēs ķerties pie projekta otrās kārtas, kurā tiks uzbūvēts ūdensvada un kanalizācijas tīklu pieslēgums Silvas un Vidzemītes ciematiem,” skaidro R. Melderis.
