* * *

Ir grūti pārkāpt slieksni…

Ir grūti pārkāpt slieksni,
Bet tālumā sauc ceļš,
Un kaut kas neapjaušams
Teic vienu vārdu: Ej!
Vai taka nemanāma,
Vai lielceļš balts un plats,
Vai briksnāji un dūkstis –
To izlems katrs pats.
Vēl pakavēties gribas,
Pirms slieksnim pāri kāpt,
Un ļaut, lai dziļi krūtīs
Kaut kas tik gaiši sāp.
Vēl tikai brīdi kopā,
Un tad, kurp dzīve sauc!
Ir grūti pārkāpt slieksni,
Bet apstāties nav ļauts.
* * *
Ceļamaizei – gudrību un
prasmes,
Kas šais gados ieliktas ir līdz,
Lai bez bažām un bez
pārmetumiem
Ataust katrs samiegojies rīts.
Ceļamaizei – labus, stiprus
vārdus,
Kuros gabaliņš no sacītāja
sirds,
Lai tie brīžos, kad būs ļoti
grūti,
Ir kā atbalsts un kā
stiprs tilts.
Ceļamaizei – lepnumu un
spītu,
Sapni, kuram sirds līdz galam
tic,
Un vēl arī… pirmo mīlestību.
Tas nav maz, ko dzīvei
paņemt līdz.