Elīna Kubuliņa-Vilne
Fantāzijas par ziediem
Ziedi… Tie smaržo visur…
Tavos matos, manās krāsās,
Pieskārienos.
Gaisīgi un nemanāmi uzzied
Mūsu smaidos,
Acu skatienos…
Tikai mirklis, un tie atkal izzūd,
Kā skaista ilūzija,
Tik netverama fantāzija…
Tas vienmēr paliks brīnums –
Vāru pumpuriņu krāšņā
Ziedā izauklēt.
No rīta rasas pērles
Tajā sameklēt,
Pret visiem negaisiem
Un krusas graudiem aizstāvēt.
Ziedi… Tavā sirdī to vēl daudz,
Medus bites spītīgi
Pie ikviena trauc.
Tas būtu daudz, daudz vairāk,
Nekā herbārijus veidot,
Ziedlapiņas krellēs vērt –
Ja vien tu ļautu man
Šos ziedus mūžam paturēt…
