Šodien vārdadienu svin arī smiltenietis Vilnis Būce. Sava vārda skaidrojumu viņš ir lasījis, taču uz jautājumu, piekrīt tam, vai ne, atbilde ir garāka.
Sandra Pētersone
Vilnis spriež, ka cilvēki gan vārda skaidrojumos, gan horoskopos jebkurā gadījumā meklē līdzības ar sevi un var tās arī atrast, tāpat kā atšķirības, taču kā neapstrīdamu patiesību šādus skaidrojumus nevajadzētu uztvert.
Lielākais ienaidnieks – spītība
Ja vecāki viņu par godu vectēvam būtu nosaukuši par Arvīdu, kā bija iecerēts sākumā, vai tad viņa raksturs būtu citāds?
“Pazīstu pietiekami daudz cilvēku ar tādu pašu vārdu kā man, un nekad nav tā, ka mūsu domas par kādu jautājumu būtu ļoti līdzīgas. Katram cilvēkam ir sava dzīves pieredze un savi uzskati, un tur arī veidojas atšķirības,” ir pārliecināts Vilnis Būce.
Tomēr viena no Viļņa vārdu nēsātāju rakstura iezīmēm ir godīgums, un tam šodienas jubilārs pilnībā piekrīt. Arī citos viņš visvairāk ciena taisnīgumu, taču savā darbā novērojis, ka ne visi cilvēki uz to ir gatavi. “Savārīt ziepes un pēc tam mēģināt izlīst cauri juridiskām nepilnībām manā skatījumā ir zemiski. Ja tu esi vainīgs, tad esi vīrs un atzīsti savu vainu līdz galam,” uzskata Vilnis Būce, taču piebilst, ka ir gadījumi, kad cilvēciski saprot pārkāpēja rīcību, taču ne vienmēr kā amatpersona var pieņemt viņam labvēlīgu rīcību, jo likums prasa piemērot sodu.
Viņa amats ir Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja satiksmes uzraudzības rotas vecākais inspektors. Vienkārši sakot, tie ir agrākā ceļu policijas priekšnieka pienākumi, kuru Vilnim uzticēja, novērtējot viņa līdzšinējo dienestu Valsts policijā Valkas iecirkņa kriminālpolicijas inspektora amatā.
Taujāts, kāpēc savulaik izvēlējies darbu policijā, šodienas jubilārs brīdi padomā un pieļauj, ka tā noticis vēl vienas viņa rakstura iezīmes – spītības – dēļ. Viļņa tēvs savulaik strādāja par autoinspektoru un savam dēlam līdzīgu darbu neesot novēlējis. Taču dēls iespītējies un iestājies Policijas akadēmijā. “Saka, ka mēle ir vislielākais cilvēka ienaidnieks. Mans lielākais ienaidnieks ir spītība, pret kuru cīnīties nav iespējams. Ir klikšķis, – nē, tomēr darīšu tā,” smaida Vilnis.
Augstāko (jurista) izglītību viņš gan ieguvis citā augstskolā – Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, programmā “tiesību zinātnes”. Šīs zināšanas tagad lieti noder, jo daudz laika aizņem darbs ar dokumentiem, no kura nogurstot vairāk, nekā strādājot fizisku darbu.
Visvairāk laika
pietrūkst ģimenei
Turklāt darbs policijā neilgst tikai no pulksten 8 līdz pulksten 17, jo likumpārkāpēji neskatās, cik ir pulkstenis. Līdz ar to policisti savu darba dienu nevar saplānot, jo ir atkarīgi no notikumiem un cilvēkiem, kuri tos izraisa.
“Kad aizej pēc darba mājās, neko vairs negribas darīt”, teic Vilnis un atzīst: ja būtu brīvs laiks, kura nav, tad to veltītu ģimenei – sievai un trijiem bērniem, kuri visvairāk cieš viņa darba dēļ. Tagad bērnus Vilnis faktiski redz no rītiem, kad aizved uz bērnudārzu un skolu, un vakaros, kad pārrodas mājās, bet bērni jau pošas gulētiešanai. Maz laika sanāk arī hobijam. Vilnim patīk strādāt ar koku. Viņš pats uzmeistarojis saviem bērniem gan smilšu kasti, gan namiņu, kur viņiem pagalmā spēlēties.
Vilnis uzskata, ka ir trīs lietas, uz kurām nedrīkst taupīt naudu – drošība, izglītība un veselība, jo bez tām, viņaprāt, nav iespējama valsts pastāvēšana.
“Sabiedrībā valda dažādi uzskati par policiju,” atzīst Vilnis, “taču bieži vien tie, kuri norej policiju, ir pirmie, kuri zvana, tiklīdz atgadās mazākie kreņķi. Taču policisti nevar būt visur vienlaicīgi. Mēs esam tik, cik esam. 2008. gada krīze skāra arī policiju, jo tika samazinātas štata vietas, taču darba apjoms pieauga. Mēs, protams, reaģējam uz visiem izsaukumiem, taču tas ir laika jautājums, vai tobrīd esam brīvi vai aizņemti.”
VĀRDA VILNIS NOZĪME UN SKAIDROJUMS
Pirmais tips. Rāms, noslēgts, godīgs, fanātisks. Mazliet vientuļš.
Otrais tips. Vilnis – razbainieks – trakulīgais ostas zēns,Vilnis – romantiķis un Vilnis «savs čalis». Taču Viļņi ir labvēlīgi un solīdās attieksmes dēļ sabiedrībā iemīļoti.
