21. gadsimtā informācija ir kā dienišķā maize. Tāpēc mēs to vēlamies gūt visos pieejamos veidos. Smiltenes pensionāru apvienība regulāri uz tikšanos aicina domes priekšsēdētāju, lai pārrunātu aktivitātes pilsētā un novadā. Protams, arī es vēlējos dzirdēt gan šīgada janvārī, gan aprīlī un citās reizēs, ko stāstīs jaunais pilsētas mērs Gints Kukainis. Bet, ak vai! Tikšanās tiek organizēta pensionāru klubiņā. Izklausās jau mīlīgi – klubiņš, kurā aicina visus. Taču klubiņš ir telpa pagrabā daudzstāvu dzīvojamā mājā. Šis klubiņa pagrabs liek justies kā PSRS laikos bumbu patvertnē civilās aizsardzības vajadzībām. Pagrabā jāraušas lejā pa kāpnēm. Telpā nav ne logu, ne ventilācijas un apmeklētājiem tajā vietu maz.
Cilvēki ar īpašām vajadzībām šajā pagrabā vispār nevar iekļūt. Seniori ar pārvietošanās grūtībām, kādi ir daudzi ļaudis cienījamos gados, šajā pagraba klubiņā nav gaidīti viesi. Tā nu šis klubiņš paredzēts ne visiem pensionāriem, bet gan tikai izredzētajiem – izturīgākajiem un veselīgākajiem.
Ja citur senioriem telpu Smiltenē nav, tad seniori ir mierā ar pagrabu, lai varētu satikties. Ne vienmēr tas notiek bez problēmām. Tā 2014. gada 14. novembrī politiski represēto gada pārskata sapulcē, kas notika šajā pagrabā, bijām spiesti izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, jo kāds represētais zaudēja samaņu. Tad nu rāvām vaļā durvis, lai tiktu pie svaiga gaisa.
Pēc Smiltenes domes aicinājuma izteikt savu viedokli par pašvaldības darbiem un neveiksmēm esmu aizpildījusi Smiltenes novada domes aptaujas anketas. Gan 2014., gan 2015. gada anketās akcentēju problēmu, ka ļaudis ar īpašām vajadzībām nespēj iekļūt pagrabā, lai tiktos ar novada pašvaldību.
Cieņa un līdzjūtība pret vājākiem, slimākiem un gados vecākiem ļaudīm raksturo humānu sabiedrību. Vēl arvien ceru, ka reiz arī Smiltenē pienāks tādi laiki, kad patiesi no sirds tiks aicināti visi pensionāri – gan veselākie, gan mazāk izturīgākie ‒ tikties ar Smiltenes novada pašvaldību visiem pieejamās normālās telpās.
Margita Krišjāne, seniore
