Mūsu laikraksta 21. aprīļa numurā lasāma publikācija par Viktora Dmitrijeva savākto senu darbarīku kolekciju. Izrādās, ne par visiem rīkiem mūsdienu paaudzei ir saglabājies priekšstats par izmantošanu. Šāds rīks, izrādās, ir lāpsta, kas veidota no koka ar metāla asmeni.
Šāds veidojums nav saistīts ar metāla trūkumu, bet ar veicamo darbu specifiku. Tādas vēl pirmskara Latvijā bija speciālās grāvraču lāpstas, kad pastāvēja īpaša grāvraču specializācija. Ar šādu amatnieku darinātu lāpstu, kam veidots kalēja kalts asmenis ar smailu galu, bija viegli griezt sīkstas velēnas un pat koka saknes, ar šādu rīku varēja griezt arī kūdras klučus, kurus žāvēja un lietoja pakaišiem.
Divas šādas lāpstas bija arī manam tēvam, bet kara laikā, kamēr nedēļu atradāmies ārpus mājas, kādam šie rīki bija iepatikušies. Kā profesija grāvju rakšana bija manam vectēvam (ziemās strādāja mežos). Vēl nesen Cesvaines Āriņu māju saimnieka jaunākais dēls Harijs Lēcons atcerējās mana vectēva darba kultūru: “Mans Dievs, cik skaistus grāvjus viņš raka!”
Arturs Goba
