Biruta Matisone, pensionāre:
– Personīgās fotogrāfijas glabāju ģimenes albumos. Digitālā veidā man nav, jo ar datoru tikpat kā nedarbojos. Fotogrāfijas ir atmiņas no ceļojumiem, kuros kādreiz esam braukuši, un no sadzīves. Vispār kādreiz daudz sanāca fotografēt, pēc tam attīstīt un ielikt albumā.
Oksana Marcinkēviča, strādā apsardzē:
– Fotogrāfija pats par sevi ir atmiņas, un kādā klusā brīdī, kad gribi pabūt viens, tu vari pasēdēt, pašķirstīt, padomāt un ieslīgt atmiņās. Lielākoties bildes glabājas albumos, ir arī datorā, bet tomēr vairāk patīk vecais labais variants, kad fotogrāfijas ir taustāmas. Jāatzīst, ka pēdējā laikā mazāk sanāk attīstīt bildes, bet esmu sev apsolījusi to izdarīt. Gribas tīri sentimentāli tās paskatīties.
Gunta Dzērve, pirmsskolas skolotāja:
– Ģimenes fotogrāfijas glabājas albumos, daudz ir meitu bērnības fotogrāfiju. Viss ir piefiksēts. Kaut vai ir digitālais laikmets, esmu par to, ka tā bilde tomēr ir jāielīmē albumā. Fotogrāfija ir kaut kas tuvs un mīļš, labas atmiņas.
