Elektroenerģijas izmaksu paaugstināšanās un energoresursu deficīta draudu ēnā pasaules ekonomisti meklē veidus, kā ietaupīt enerģiju un samazināt planētas piesārņojumu.
Elektroenerģijas izmaksu paaugstināšanās un energoresursu deficīta draudu ēnā pasaules ekonomisti meklē veidus, kā ietaupīt enerģiju un samazināt planētas piesārņojumu. Arī Latvijas nākotne ir atkarīga no tā, cik rūpīgi tērēsim energoresursus un kā vāksim atkritumus.
“Eiropas Spuldžu ražotāju federācija ir izplatījusi paziņojumu par pakāpenisku atteikšanos no klasiskajām kvēlspuldzēm. Tas nozīmē, ka nākotnē apgaismei lietosim tikai energoekonomiskās (EE) spuldzes. Kvēlspuldzes, kaut arī videi absolūti nekaitīgas, tomēr ir ļoti nelabvēlīgas energoresursu patēriņa ziņā. Tās patērē daudz vairāk elektroenerģijas, nekā EE spuldzes. Tas ir aktuāli ne vien augsto elektroenerģijas izmaksu ziņā, bet arī oglekļa dioksīda radīto izmešu dēļ,” “Ziemeļlatvijai” skaidro SIA “Ekogaisma” direktors Ivars Mulareks.
Var ietaupīt daudz resursu
Vienas kilovatstundas saražošana rada 0,59 kilogramu CO2 gāzes. Tas nozīmē, ka mēnesī viena mājsaimniecība, kas tērē ap 50 kilovatstundu elektrības, rada ap 30 kg ogļskābās gāzes. CO2 izmešu kvotas katrai valstij ir netālas nākotnes jautājums. Tas nozīmē, ka par elektroenerģijas taupīšanu ir jādomā valsts līmenī. Savukārt EE spuldžu izmantošana ļauj ietaupīt resursus. Pilnīga pāriešana no kvēlspuldzēm uz energoekonomiskajām spuldzēm ļautu samazināt oglekļa dioksīda izmešu daudzumu atmosfērā par 60 procentiem un ļautu ietaupīt 63 tūkstošus gigavatstundu elektrības. Tomēr arī energoekonomiskās spuldzes nav pilnīgi nekaitīgas. Tās satur videi kaitīgas vielas, kā, piemēram, dzīvsudrabu, tāpēc šīs spuldzes pēc izlietošanas ir jāsavāc atsevišķi no kopējās atkritumu sistēmas un jāpārstrādā speciālā rūpnīcā. To nosaka gan Eiropas Parlamenta un padomes direktīva par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, gan arī Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanu.
Pagaidām pieņem tikai Valkā un pie Smiltenes
Visās Eiropas valstīs ir nodrošināta energoekonomisko spuldžu atpakaļ savākšanas sistēma. Baltijā lielākā spuldžu pārstrādes rūpnīca atrodas Liepājā.
Latvijā šīs sistēmas ieviešanu nodrošina SIA “Ekogaisma”, kas organizē EE, dienasgaismas un speciālo spuldžu savākšanas procesu. Kompānijas dibinātāji ir lieli spuldžu ražotāji Eiropā, kas ir Eiropas spuldžu ražotāju federācijas biedri – “Philips”, “Osram”, “General Electric” un “BLV Licht”.
Kopā ar sabiedriskās domas pētījumu firmas GFK palīdzību tika izpētītas Latvijas iedzīvotāju zināšanas par šo spuldžu ietekmi uz apkārtējo vidi un atbildību par vides saglabāšanu.
Kaut arī EE spuldžu savākšanas sistēma ir vēl tikai sākuma posmā, un izlietoto spuldžu savākšanas konteineru izvietošana atkritumu savākšanas punktos ir sākusies nesen, pētījumi liecina, ka salīdzinoši daudz – 65 procenti cilvēku zina, ka EE spuldzes ir jānodod atsevišķi no pārējiem sadzīves atkritumiem. Tomēr tikai astoņi procenti cilvēku zina precīzi, kur šāds speciālais spuldžu savākšanas punkts atrodas. Ar pilnu savākšanas punktu sarakstu var iepazīties SIA “Ekogaisma” mājas lapā www.ekogaisma.lv. Šobrīd Latvijā ir 48 izlietoto spuldžu savākšanas punkti. Darbs pie jaunu savākšanas punktu izveidošanas joprojām turpinās, un to skaits nākotnē palielināsies.
“Šobrīd esam noslēguši līgumus par konteineru izvietošanu ar 27 pašvaldību un privātajiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kas ļauj nodrošināt izlietoto spuldžu savākšanu gandrīz visā Latvijas teritorijā. Valkas rajonā šādi izlietoto spuldžu savākšanas punkti atrodas Valkā SIA “Stingers” teritorijā, Varoņu ielā 35 (tālrunis 8008880) un Launkalnes pagasta “Pavāros” (pie Smiltenes) SIA “Stingers” teritorijā (tālrunis 8008880),” informē Ivars Mulareks.
Taupīšanas ideja kļūs aizvien aktuālāka
Vidēji katrā mājsaimniecībā Latvijā ir 15-16 spuldžu, no kurām 27 procenti ir energoekonomiskās. Kaut arī 16 procenti aptaujāto atzīst, ka nezina, kas ir energoekonomiskās spuldzes, un vēl 22 procentos mājsaimniecību EE spuldzes nelieto vispār, vairāk nekā ceturtdaļa no mājsaimniecībās izmantotajām spuldzēm ir EE spuldzes. Tas ļauj cerēt, ka enerģijas taupīšanas ideja Latvijas sabiedrībai varētu būt aktuāla un atbalstāma lieta.
SIA “Ekogaismas” veiktā aptauja arī liecina par prognozējamo cilvēku aktivitāti spuldžu nodošanā. Pētījums liecina, ka visvairāk cilvēku (56 procenti) piekristu izmest spuldzes speciālā konteinerā, kas novietots bieži apmeklētā vietā. Rīgā jau ir tādas vietas pie atsevišķiem lielveikaliem, kur var nodot izdegušās spuldzes. Ārpus Rīgas šādi punkti ir izveidoti, sadarbojoties ar reģionālajiem atkritumu apsaimniekotājiem. SIA “Ekogaisma” strādā pie tā, lai šo punktu skaitu palielinātu un katrs iedzīvotājs varētu ērti nodot izdegušās spuldzes.
***
Agrāk vai vēlāk iedzīvotājiem būs jāizšķiras par tādu vai citādu lampu lietošanu, par videi vairāk vai mazāk draudzīgas enerģijas izvēli. Pēc pārliecības allaž sevi esmu pieskaitījis “Zemes draugu” (Earth Friends) kopai un centies saprast, kas jādara, lai mēs nenosmaktu paši savos atkritumos. Katram cilvēkam jāzina, ko viņš spēj darīt apkārtējās vides piesārņojuma mazināšanai. Viens no pirmajiem soļiem šajā virzienā ir atbalstīt atkritumu sadalīšanu frakcijās, un katram to savu iespēju robežās konsekventi īstenot. Jā, tas nav tikai latos un santīmos mērāms process, jo uz spēles likta visas Zemes civilizācija, un ir aplami to uzskatīt par dažu “zaļo” cilvēku fantāziju. Kā zināms, ir indīgie un pragmatiski “zaļie”. Ar indīgajiem viss ir skaidrs, jo viņi allaž gatavi protestēt pret visu. Pragmatiskie prot novērtēt un analizēt situāciju konkrētajā vietā. Tas attiecas arī uz elektrisko bateriju un elektroapgaismes lampu utilizāciju. Cilvēkiem ir jāzina, kā tas darāms. Protams, vienprātīga valcēniešu viedokļu šajā procesā nav.
Ligita Lelle, sociāli aktīva, uzņēmēja:
– Man patīk daudz gaismas, tāpēc neesmu domājusi par ekonomisko lampu izmantošanu. Jo īpaši man tīk dažādas dīvainas un glītas lampas. Pašlaik esmu spējīga nomaksāt savus energorēķinus un vēl nedomāju par taupīšanu.
Kārlis Dienavs, pašlaik bezdarbnieks:
– Mūsu ģimenē lieto ekonomiskās spuldzes, turklāt lielākajā daļā gaismekļu. Esam rēķinājuši, ka tas ir rentabli. Par ekonomisko spuldžu kvalitāti nežēlojamies. Viss darbojas, un sūdzībām par situāciju nav iegansta.
Agrita Makaruka, spuldžu pārdevēja:
– Protams, cilvēki ekonomiskās spuldzes pērk, taču pašlaik nav sezona. Vislielākais pieprasījums pēc šīm spuldzēm ir rudenī, kad dienas kļūst īsākas, bet naktis garākas. Jau tagad zinu, ka rudenī būs liels pieprasījums pēc šās preces. Mums ir gana liels spuldžu klāsts, un tie, kuri taupa, allaž pratīs izvēlēties īstos apgaismes ķermeņus.
