Sākot no otrdienas, 10. jūlija, komercbankas un līzinga pakalpojumu sniedzēji aizdevumus, kas ir 100 minimālo mēnešalgu apmērā vai lielāki, izsniedz tikai pēc klientu legālajiem ienākumiem.
Sākot no otrdienas, 10. jūlija, komercbankas un līzinga pakalpojumu sniedzēji aizdevumus, kas ir 100 minimālo mēnešalgu apmērā vai lielāki, izsniedz tikai pēc klientu legālajiem ienākumiem.
Tas nozīmē, ka kredīta devējs minēto aizdevumu piešķirs vien tad, kad no Valsts ieņēmumu dienesta vai citas valsts nodokļu administrācijas saņems izziņu par kredīta ņēmēja ienākumiem.
Valdība šādu lēmumu ir pieņēmusi inflācijas apkarošanas plāna ietvaros. Lai nodoms iegūtu juridisku spēku, vairākos likumos ir iekļauti un apstiprināti grozījumi.
SIA “Inserviss group” Valkas biroja vadītājs Māris Koops stāsta, ka Valkā jaunais likums biroja darbu būtiski neietekmēs. “Aizdevuma saņemšanai līdz 12000 latiem noteikumi paliek līdzšinējie. Mēs par tik lielu summu, kas pārsniedz 12 tūkstošus latu, vēl ne ar vienu klientu līgumu neesam noslēguši. Tādus vairāk slēdz vietās, kur pērk dārgas automašīnas vai ko citu ļoti vērtīgu. Protams, inflācija ir jāapkaro, un valdībai kaut kas jādara. Tādi noteikumi nekas slikts nav,” saka M. Koops.
Arī Hipotēku bankas Valkas filiāles vadītāja Inga Krastiņa uzskata, ka Valkā banka šīs izmaiņas mazāk jutīs kā, piemēram, Rīgā un tās rajonā. “Salīdzinoši iedzīvotāju ieņēmumu līmenis šeit ir zemāks, tādēļ arī lielu kredītu nav tik daudz kā galvaspilsētā. Protams, kopumā šis likums kredītu tirgu iespaidos,” saka I. Krastiņa.
Līdz šim personas, sniedzot informāciju aizdevumu izsniedzējiem, vairākās kredītiestādēs varēja uzrādīt visus savus reālos ienākumus, to skaitā arī tādus, par kuriem nav nomaksāti nodokļi. Lielākoties tādus veido tā saucamā aplokšņu alga, kas, pēc finanšu ministra Oskara Spurdziņa domām, kropļo ekonomiku. Finanšu ministrija uzskata, ka nākotnē šis likums varētu veicināt labklājības līmeņa celšanos un inflācijas samazināšanos.