Līga
Cilvēks pavasarī
Pavasarī nāk uz zemi cilvēks
Aiz zilo vizbulīšu gaismu acīs,
Ar draiskulīgu vēju matos
Un raibu tauriņu uz sīkā pleca.
Pavasarī cilvēks dzīvi meklē
Art augsto kalnu smailām virsotnēm,
Ar neapjaustu horizontu zilo
Un dzērvju kāsī mājās trauc.
Pavasarī cilvēks putnos pārvēršas
Ar straujiem vējiem spārnos būt,
Ar zaļu neprātu un baltu ceriņzaru
Un visos mirkļos balles kurpes vilkt.
Pavasarī cilvēks veikli ceļus jauc
Ar bieži velti izkaisītām pērlēm,
Ar asu akmens šķembu lauskām
Un vieglās laivās bangojošos okeānos brauc.
Kad cilvēks aizvērs zemes durvis,
Tas plaukstās tikai pavasari liks,
Un tālēs kaisīs zilo vizbulīšu gaismu,
Kas debesīs kā jaunas zvaigznes dzims.
