Smiltenes pensionāriem parakstu vākšanas kampaņa netiek organizēta, bet interesenti var doties pie notāra un izteikt savu pārliecību.
Smiltenes pensionāriem parakstu vākšanas kampaņa netiek organizēta, bet interesenti var doties pie notāra un izteikt savu pārliecību.
Pagājušajā nedēļā “Ziemeļlatvijas” redakcijas Smiltenes birojā vērsās kāds pensionārs, kurš vēlējās noskaidrot, vai Smiltenē iespējams parakstīties par ierosinājumu grozīt likumu “Par valsts pensijām”. Sazinājāmies ar Smiltenes pensionāru padomes vadību, kur mums paskaidroja, ka šādu akciju Latvijas Pensionāru federācija neorganizē, tāpēc arī smiltenieši nekādas kolektīvās aktivitātes neveic.
Informāciju par parakstu vākšanu smiltenieši ieguvuši, lasot “Latvijas Avīzi”, kur teikts, ka akcijas iniciatori uzskata, ka valsts minimālā pensija nedrīkst būt zemāka par Ministru kabineta noteikto sociālā nodrošinājuma pabalstu, pareizinātu ar koeficientu trīs. Pašlaik sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 45 lati, tātad minimālajai pensijai, viņuprāt, jābūt ne mazākai par 135 latiem mēnesī. Tāda pensija pienāktos tiem, kuru darba stāžs ir mazāks par 20 gadiem. Ja apdrošināšanas stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem, būtu piemērojams koeficients 3,5, un pensija būtu 157,50 lati, no 31 līdz 40 gadiem 180 lati, ja 40 un vairāk gadi – koeficients 4,5, pensija – 202,50 lati mēnesī.
Iniciatori, kuri sevi nosauc kā Pensionāru un senioru partijas biedrus, pārliecināti, ka līdz rudenim izdosies savākt 10 000 notariāli apstiprinātu balsstiesīgo personu parakstu.
Šim nodomam gan iebildusi labklājības ministre Dagnija Staķe, kura uzskata, ka ierosinātie grozījumi nevis pielabo, bet sagrauj pensijas likuma būtību. “Šādām minimālajām pensijām, saistītām ar darba stāžu, katru gadu papildus jau esošajiem izdevumiem vajag vēl 70 miljonus latu,” aprēķinājusi D. Staķe. Viņa uzskata, ja tagad sagraus pensiju sistēmu, tad cilvēkiem, kuri saspringti maksā nodokļus no pirmā lata, zudīs uzticība valstij un pensiju likumam.
Pensionāri tomēr ir tiesīgi diskutēt un izlemt, kādu lēmumu pieņemt, un, ja viņi atbalsta ierosinātos grozījumus, tad ar savu parakstu viņi to var apliecināt, arī individuāli dodoties pie notāra. Līdzi jāņem pase, kā arī jārēķinās, ka šis būs maksas pakalpojums. Protams, ka iniciatīvu par kolektīvu parakstu vākšanu var uzņemties viens cilvēks, bet arī viņam būtu jāvaicā padoms notāram, lai šī darbība būtu likumiski pareiza.
Sazinoties ar notāri Ingu Dreimani, uzzinājām, ka pagaidām neviens no Valkas rajona pensionāriem pie viņas vēl nav ieradies apstiprināt savu parakstu.
