Pakāpeniski kļūstot siltākam laikam, pēc ziemas perioda rosīgāks kļuvis arī Valkas tirgus. Sestdien jau no agra rīta te varēja iegādāties pirmos pavasara salātus, rukolu, spinātus, dilles un lokus, kā arī puķu dēstus. Bija arī salīdzinoši liels vairāku kartupeļu šķirņu piedāvājums. Starp pircējiem bija ne tikai latvieši, bet arī igauņi. Neskatoties uz igauņu izslavēto lokālo patriotismu, pēdējā laikā salīdzinoši zemāku cenu dēļ kaimiņpilsētas iedzīvotāji labprāt iepērkas Valkā.
Inga Karpova
Tirgū sastaptie tirgotāji uzskata, ka dārzkopjiem nevajadzētu baidīties no aukstuma un iesaka jau savos dārziņos, puķu kastēs un dobēs stādīt aukstumizturīgākās puķes – krāsainās vijolītes un atraitnītes. To dēstus aizvadītajā sestdienā šopavasar pirmo reizi tirgoja tirgū.
Lielākais noiets –
svaigām reņģēm
Jāteic, šajā sestdienā tirgus bija patukšāks, jo netālajā Smiltenē notika lielais pavasara gadatirgus. Vairāki pircēji, kuri vēlējās iegādāties Smiltenes puses bitenieku medu, mājās devās tukšām rokām.
“Ziemeļlatvija” novēroja, ka sestdien tirgū vienīgā rinda, kurā stāvēja gan latvieši, gan igauņi, veidojās pie svaigu un saldētu zivju tirgotavas. Jāteic, pircēji visvairāk iegādājās svaigas reņģes.
Savukārt puķu dēstus piedāvāja trīs tirgotāji. Pie ilggadējā stādu, puķu un kartupeļu pārdevēja Jāņa Tuvikenes varēja nopirkt pirmos garšaugu, salātu un puķu dēstus. Stādu audzētājs uzskata, ka garšaugu un salātu stādus varot droši stādīt siltumnīcās un lecektīs, bet puķes – dobēs un apstādījumos. Viņš atzina, ka cilvēki vēl nesteidzas ar dēstu iegādi. Lielākais tirgošanās laiks vēl priekšā, kad 7. un 8. maijā uz Latvijas – Igaunijas robežas notiks Lielais labdarības robežtirgus.
Ērģemiete Dagnija Irkle, kura pircējiem piedāvāja mājas olas, sākot ar lielām vistu un mazmazītiņām paipalu, kā arī dažādas pašu audzētas un saldētas ogas, arī uzskata, ka vēl nav sācies īstais tirgus laiks. Uz jautājumu, vai Valkas tirgu apmeklē pircēji arī no kaimiņpilsētas Valgas, tirgotāja atbild apstiprinoši, piebilstot, ka pavasara sākumā, tāpat kā visu ziemu, igauņi vēl labprātāk dodoties uz tirdzniecības centru “Walk”. Tur arī vietējie tirgotāji pārdod savu preci – sākot no kartupeļiem un pašu audzētiem āboliem, līdz pat pirmajiem pavasara zaļumiem un salātiem. Igauņi labprāt nākot arī uz Valkas tirgu, jo cenas esot salīdzinoši lētākas. Ērģemiete zina stāstīt, ka Valgas tirgus vairs nedarbojoties ierastajā tirgus placī, bet iekštelpās.
Valka izkonkurē Valgu
To, ka Valgas iedzīvotāji labprāt dodas pāri robežai iepirkties Valkas tirgū un pie vietējiem latviešu zemniekiem tirdzniecības centrā “Walk”, apstiprināja arī Valgas apriņķa laikraksta “Valgamaalane” redaktors Jāns Raps. Pirms vairākiem gadiem situācija bija pretēja – valcēnieši labprātāk iepirkās salīdzinoši lielākajā Valgas tirgū, bet pēdējos gados situācija ir strauji mainījusies. J. Raps stāsta, ka aizvadītajā gadā Valgas tirgum mainījās īpašnieki. Diemžēl jaunie tirgus saimnieki ne īpaši vēlas kontaktēties ar vietējo presi, tāpēc ir salīdzinoši skopa informācija par tirgus darbību. Vienīgais, ko J. Raps zināja stāstīt par īpašniekiem, ir tas, ka tiem ir saistība ar Igaunijā pazīstamu namu apsaimniekotāju – firmu “Arkādija”.
Kā vienu no iespējamiem iemesliem, kāpēc Valgā tirgus nīkuļo, J. Raps uzskata tā atrašanās vietu. Proti, tirgum blakus ir divi lielveikali, kas arī noņem lielāko daļu pircēju. Savukārt Valkas tirgus atrodas netālu no robežas. To, ka Valkas veikalos, īpaši brīvdienās, ir vairāk igauņu pircēju, nevar nepamanīt. Jāatzīst, tas atdzīvina pilsētas dzīvi un tirgotājiem dot iespēju atsperties un nākotnē raudzīties optimistiski. Sarunā ar zivju tirgotājiem no Lapmežciema, kas regulāri brauc tirgoties pie lielveikala “Walk”, atklājās, ka viņiem ir izdevīgi mērot tik tālu ceļu un tirgoties pierobežā. Izrādās, ka lielāko daļu visnotaļ dārgās kūpinātu zivju produkcijas nopērk igauņi, jo viņiem, salīdzinot ar latviešiem, neesot tik izkoptu zivju kūpināšanas tradīciju. Valgā vienīgā vieta, kur regulāri, bet salīdzinoši par dārgāku cenu, var iegādāties kūpinātas zivis no Peipusa ezera, ir pie “Maximas”. Tāpat igauņi Valkā iegādājas lētāku alkoholu, puķu stādus, kulinārijas izstrādājumus un kūkas, arī gaļu. Ne mazums igauņu pircēju “spieto” arī Valkas lielākajā lietotu apģērbu veikalā “RDA”. “Ziemeļlatvija” novēroja, ka sestdien sižetu par igauņu iepirkšanos Valkā filmēja viena no Igaunijas televīzijām. Tātad šo Valkai labvēlīgo situāciju ir pamanījuši arī paši igauņi. Vienīgais, ar ko igauņi “izgriež pogas” latviešu veikaliem, ir tas, ka kaimiņpilsētas tirgotavās ir nopērkama uz pusi lētāka kafija.
