Raimonda Pušpure
* * *
Kas gan Tu esi?
Tik salda un indīga!
Mūsu dvēseles Tu pārņem,
Lai aizvestu uz nekurieni,
Mūsu dvēseles alkst pēc Dieva,
Jo esam apmaldījušies,
Nav vērts iet šo ceļu,
Kas ir maldu ceļš.
Mums ir vajadzīgi
Tā Kunga ceļi,
Kas atpestī mūs no šī jūga.
Tu aiznes mūs prom no Dieva,
Lai spētu tuvoties maldu ceļam,
Kas ir vārdā – meditācija!
Mēs nepieņemam Svēto Garu,
Ne Jēzu Kristu, neko,
kas ir svēts,
Bet tam bezgaisa trakumam,
Kas ir debešķīgi jauns.
Mēs neapzināmies to sekas,
Jo ticam vai prāta murgam.
Ir skumji raudzīties uz Jums,
Tādēļ lūdzos par Jums,
Lai atpestī Tas Kungs
Jūsu grēkus un no šī murga
Vārdā – meditācija!
Elīna Kubuliņa-Vilne
Mūžības krāsu meklējumos
Ko mēs te dalām,
Ko mēs te nīstamies?
Mums jākļūst vienotiem,
Mums jākļūst īstākiem.
Ja tev uz mēles
Patiess, vērtīgs vārds,
Tad tava klusēšana
Tikai bīstama.
Ne maldugunis mežā,
Bet jauni talanti
Ir piedzimuši,
Kā trausli tauriņi
Tie siltu sauli gaida,
Kad aukstie vēji
Brāzmot pieklusuši.
Lai dzeja pieceļas
Un visiem atklājas,
Lai dziesma gavilējot
Augšup paceļas,
Lai gleznai priekškars
Beidzot krīt,
Lai saprotam –
Kas esam, būsim rīt.
Mēs esam aicināti
Ar klātbūtni savu
Šo dzīvi greznot
Un svinīgi post,
Atvērt acis, ausis,
Būt mūžības
Krāsu meklējumos.
