Šodien vārdadienu svin arī smilteniete Aelita Vīksniņa. Viņa ir reta vārda īpašniece, taču bērnībā tikusi saukta arī par Aili, skolā par Aleksi, vēlāk darbā – par Ailīti.
Sandra Pētersone
Sava vārda skaidrojumu Aelita uzzināja tikai tagad, no “Ziemeļlatvijas” un tam piekrīt. Jā, varot teikt, ka viņa ir galējību cilvēks.
Mācīties nekad nav par vēlu
Taču tāpat var teikt, ka šodienas gaviļniece dzīvē sev meklē arī intelektuālo labumu un tiecas sevi pilnveidot.
Mācoties Smiltenes vidusskolā, Aelitai patika zīmēt un rasēt. Vēl tagad viņa ar labu vārdu piemin šo priekšmetu skolotāju Ligitu Blīgznu, kura daudz iemācījusi. Pēc skolas absolvēšanas Aelita uzreiz sāka strādāt – bija audēja Smiltenes sadzīves pakalpojumu kombināta vilnas pārstrādes cehā “Tiltlejas”, bet no darba brīvajā laikā gāja mācīties zīmēt pie vietējā mākslinieka Alda Štelca, lai pilnveidotu savas prasmes. Savukārt bijusī tautas lietišķās mākslas studijas “Smiltene” vadītāja Inese Kauliņa apmācīja aušanas prasmē – “zīmēt” stellēs, kas Aelitai padevās tik labi, ka viņa ieguva lietišķās mākslas daiļamata meistara nosaukumu.
Mācīties nekad nav par vēlu, uzskata šodienas jubilāre. Tāpēc viņa priecājas par Smiltenes mākslas skolas piedāvāto iespēju apmeklēt nodarbības pieaugušo tēlotājas mākslas studijā, ko daudzas smiltenietes arī izmanto. Aelita pati gan šobrīd zīmēšanu likusi pie malas. Taču mājās ir daudz zīmējumu no agrākiem laikiem, kas tapuši, pa dzīvokļa logu vērojot skaisto ainavu ar luterāņu baznīcu, kultūras namu un Rīgas ielas ēkām fonā.
Bērnībā Aelita arī sāka mācīties kokles spēli Smiltenes mūzikas skolā, taču bieži slimojusi, tāpēc mūziku nācies likt pie malas, lai tiktu galā ar mācībām skolā.
“Pēc tam man skolā vairāk patika sports, it īpaši vieglatlētika. Kad strādāju “Tiltlejās”, gāju pie sporta skolotājas Ilgas Eisleres uz treniņiem sporta skolā. Skrēju kopā ar bērniem, lai sevi uzturētu formā,” smaida Aelita.
Mākslā sevi tagad izpauž Aelitas meitas. Vecākā, Madara, ir pabeigusi Smiltenes mūzikas skolu, kur mācījās flautas spēli, tagad muzicē pūtēju orķestrī “Smiltene”, kā arī ir Smiltenes Tautas teātra aktrise. Jaunākā, Ieva, ir absolvējusi gan mūzikas skolu (vijoles klasi), gan mākslas skolu. Nesen viņas darbi bija apskatāmi izstādē Smiltenes kultūras centrā.
Pieliek roku šūpulīšiem
Ikdienā Aelita strādā mēbeļu ražošanas uzņēmumā “Troll Smiltene” par detaļu slīpētāju – pulētāju. Drīz šajā ražotnē būs aizvadīti 10 gadi: trīs – kā laukuma strādniecei un septiņi – pie slīpmašīnas.
“Galvenais, ka ir darbs un arī dzīvē kaut ko iemācās. Esmu iemācījusies slīpēt detaļas. Tas ir ļoti atbildīgs darbs,” teic šodienas jubilāre.
Viņa skaidro, ka vispirms ir “jāregulē slīpmašīna, jāliek divas lentas – viena smalka, viena rupja, jāieslēdz un tad jālaiž cauri detaļas”. Bērnu gultiņas vai šūpulīša katra detaļa jānoslīpē no vairākām pusēm, ir jāuzgriež mērs, kādu biezumu vajag, stāsta Aelita. Visa darba diena paejot vienā kustībā, jo detaļas pašai ir arī jācilā (jāuzliek uz lentas un jānoņem no tās).
Brīvajā laikā viņa relaksējas, vasarās ravējot dārzu, braucot ar divriteni vai skrienot, bet ziemā slēpojot.
“Man par visu dzīvē ir prieks,” teic Aelita. Prieku viņa rod arī dabā, it īpaši pavasarī, kad daba mostas, kokiem plaukst lapas, dīgst zāle un pasaule iekrāsojas zaļa. Taču mīļākais gadalaiks esot ziema, kad var slēpot un priecāties, cik skaists saulainā ziemas dienā ir piesnidzis mežs.
Vārda AELITA nozīme un skaidrojums
Pirmais tips. Galējību cilvēks, eksplozīva, raud un smejas, erotiska un mazliet “gaisā parauta”.
Otrais tips. Intelektuāla pašlabuma meklētāja. Pretstats pirmajam Aelitas tipam.
