Vasaras sākumā savu 30. dzimšanas dienu nosvinēja Valkas lielveikala “Elvi” vadītāja Sandra Avota.
Vasaras sākumā savu 30. dzimšanas dienu nosvinēja Valkas lielveikala “Elvi” vadītāja Sandra Avota. Jubilāre pieļauj, ka, iespējams, ir jaunākā “Elvi” veikalu tīkla vadītāja.
Ar Sandru tiekamies viņas nelielajā darba kabinetā. Uz galda stāv dators un trīs gadus vecās meitiņas Alises Lauras ierāmēta fotogrāfija. Sandra atzīst, ka meitiņa viņas dzīvē ieņem vienu no svarīgākajām vietām.
Vadītājam jābūt stipram un stingram cilvēkam
Jau 25 gadu vecumā Sandrai nācās uzņemties atbildību, strādājot par vienu no Krājbankas filiāles vadītājām Rīgā. Pašlaik viņa vada 60 darbinieku lielu kolektīvu, kurā ir tikai četri vīrieši.
“Gadi un pieredze pierādījusi, – nav svarīgi, vai kolektīvā ir trīs vai 60 darbinieku. Svarīga ir sadarbība ar cilvēkiem, prasme viņus uzklausīt un izprast, pieņemt par vienlīdzīgiem kolēģiem un nevienu īpaši neizcelt, prasme pateikties par labi padarītu darbu un reizēm, kad nepieciešams, arī sarāt,” uzskata veikala vadītāja. Sandra vairākkārt ir pārliecinājusies, ka darbinieku uzklausīšana ir viens no svarīgākajiem sadarbības faktoriem. Kāds varot runāt stundu no vietas, cits – savu sakāmo pasaka piecās minūtēs. Vadītāja uzklausa abus, bet ne vienmēr ilgais runātājs pasakot vairāk nekā tas otrs.
Sandra atklāj, ka dzimusi Dvīņu zvaigznājā. Viņas būtība pilnīgi neatbilstot horoskopa zīmes aprakstam, tāpēc horoskopus viņa nelasot. Tā esot tāda viegla literatūra, kas interesanta šķitusi pusaudžu vecumā. Dvīņi esot duālas personības, bet Sandra sevi raksturo kā diezgan mērķtiecīgu, atbildīgu un drosmīgu cilvēku. Ar sievišķīgu piegājienu problēmu un darba jautājumu risināšanai viņa nevarētu darīt šo darbu. Vadītājam jābūt stipram un stingram cilvēkam.
Draudzīgs un izpalīdzīgs kolektīvs
“Savā amatā ar katru dienu jūtos arvien labāk. Katrs sākums ir grūts, tomēr tas ir to vērts,” atzīst Sandra. Viņai dzīvē vairākkārt šķitis, ka problēma ir nepārvarama, bet pieredze rāda, ka tā ar laiku atrisinās. Galvenais – nevajag bēgt no tās, bet sākt šķetināt. Sandra lepojas, ka veikala kolektīvs ir tikai pusgadu vecs, bet jau tagad šeit dzimušas jaukas un, cerams, paliekošas tradīcijas. Veikala darbinieki mēdz kopā atzīmēt jubilejas. Visi ar sajūsmu atbalstījuši veikala administrācijas ideju Līgo svētkos rotāties ar ziedu vainagiem. Tas vēl vairāk esot licis just, ka tik tiešām visa Latvija svin svētkus.
“Esam draudzīgs un izpalīdzīgs kolektīvs,” secina Sandra. Vēl ne reizi neesot bijis, ka kāds bez paskaidrojuma vienkārši neierodas darbā vai arī, saņemot pirmo algu, pazūd. Sandra domā, ka provincē dzīvojošajiem ir lielāka atbildības sajūta, jo lielpilsētas iedzīvotājiem darba iespējas ir plašākas. Gandrīz katru nedēļu pie viņas ierodas vai telefoniski par darba iespējām interesējas vairāki cilvēki. Ir arī gadījumi, kad pēc aiziešanas bijušais darbinieks lūdz iespēju atgriezties. Vadītāja nekad darbā nepieņem cilvēku, vispirms ar viņu neaprunājoties. Sandra piekrīt, ka desmit minūtēs nav iespējams iepazīt, tāpēc ir noteikts trīs mēnešu pārbaudes laiks. Cilvēkam ir dotas iespējas sevi pierādīt.
Sandra nereti dzirdējusi, ka veikala darbinieki savu darbavietu sauc par otrajām mājām. Vadītāja piekrīt, ka tik tiešām tā tas arī varētu būt, jo viņi te atrodas no agra rīta līdz vēlam vakaram. Sandra atzīst, ka viņa arī brīvdienās mēdz domāt par veikalu un kolēģiem. Vadītājai ir svarīgi, lai kolēģi zina, ka vienmēr pie viņas var meklēt palīdzību, nākt izrunāties un kopīgi rast risinājumu.
Svarīgi pašai meitu nolikt gulēt
Sandra nelabprāt stāsta par savu personīgo dzīvi. Viņa tā pratusi iekārtot, ka darbā nav jāpavada garas stundas. Sandra uzskata, ka gudram vadītājam jāprot organizēt savs laiks, lai tas atliku arī pašai un ģimenei. Lielāko daļu brīvā laika Sandrai aizņemot meitiņa. Viņa ir no tām mammām, kurai ir svarīgi ar bērnu kopā lasīt grāmatu, zīmēt un vakaros bērnu nolikt gulēt. Sandra sevi vērtē kā mīļu un saprotošu mammu, vismaz tāda cenšas būt. Spriežot pēc meitas uzvedības un abu savstarpējām attiecībām, Sandra domā, ka viņai izdodas tādai būt. Mamma ievērojusi, ka meitai interesē klavierspēle, jo mazā bieži vien kopā ar mammu piedalās mēģinājumos.
Uz jautājumu, vai mamma gribētu, lai meita arī izvēlas līdzīgu profesiju, Sandra atbild: “Kāpēc gan nē!” Viņa ir pārliecinājusies, ka mūsdienās sievietei ir jābūt uzņēmīgai un drosmīgai. Tādu viņa gribētu redzēt arī savu Alisi Lauru.
Sandras hobijs ir dziesma un deja. Viņa dzied Valkas kultūras nama vokālajā grupā “Balta lapa”. Nupat viņas piedalījušās populārajā konkursā “Dziesma manai paaudzei” Limbažos.
“Varējām izdziedāties pēc sirds patikas un, galvenais, publikai arī patika,” secina dziedātāja.
Reizi nedēļa Sandra apmeklē vēderdeju nodarbības. Ziemā tās notiek Valkā, bet vasarā – Valmierā.
“Dejošana ir tikai sev un sirds priekam. Uz skatuves diezin vai kādreiz dejošu, bet nekad nesaki nekad,” atzīst dejotāja.
