Raita Zobena, pensionāre:
– Nē. Vēl uz dārza virsū ir ūdens. Taču mājās ir iesēti tomāti. Dārzeņu sēklas ir sapirktas, burkānu, biešu, visādas. Veikala pie mājas nav. Kad atbraucu uz Smilteni, viss jāsapērk. Gurķīšiem pati sataisu sēklas. Pirktās sēklas reizēm nedīgst.
Elza Kokorēviča, mājsaimniece:
– Dārzā ir lapu grābšana. Sēklas ir sagādātas. Tās ir diezgan dārgas un jāpērk pamazām. Ar naudiņu ir, kā ir. Nopirku gurķu, burkānu, redīsu, salātu, diļļu sēklas. Tomātiem pērkam uzreiz stādus, jo mājās nav tādas palodzes, kur pašiem tos izaudzēt. Puķu sēklu ir daudz, vairāk nekā dārzeņu: asteres, kreses, studentu neļķītes un citas. Pašiem ir daudz gladiolu sīpolu. Mazbērniem rudenī ir, ko nest uz skolu.
Ženija Grima, pensionāre:
– Tīru dārzu un taisīšu dobi zirņiem. Zirņi jāsēj 9. aprīlī, tā ir 100. diena. Sēklas sapirku jau pa ziemu. Sēšu salātus, redīsus, rutkus, stādīšu sīpolus. Arī puķes audzēšu – gladiolas un asteres, ko uz kapiem nest.
