Lasu tīmeklī ziņu un neticu savām acīm – Dziesmu svētku sagatavošanas birojā liela daļa darbinieku mēnesī saņem 2000 latu lielu algu.
Lasu tīmeklī ziņu un neticu savām acīm – Dziesmu svētku sagatavošanas birojā liela daļa darbinieku mēnesī saņem 2000 latu lielu algu.
Āreče, kā vajag prast dzīvot! Vēl gluži nesen bija dzirdamas bažas, vai nākamgad 24. Vispārējo latviešu un 14. Deju svētku rīkošanai valsts budžetā būs paredzēts pietiekams finansējums, bet nu orgbiroja kungi un dāmas ar savām algām it kā apliecina, ka par latu birumu nav vērts uztraukties. Biroja vadītājam noteikta 2300, bet viņa trijām vietniecēm – no 2000 līdz 2200 latu liela alga. Arī tehniskie darbinieki un sabiedrisko attiecību speciāliste mēnesī pelnīs vairāk par 700 latiem. Visiem biroja locekļiem, protams, ir arī pamatdarbs. Lielākoties viņi ir direktori respektablās iestādēs. Līdz Dziesmu svētkiem ir gads, tātad orgkomitejas locekļu algošanai valsts būs izlietojusi vismaz 171 tūkstoti latu.
Var tikai pabrīnīties par Latvijas iedzīvotāju neapķērību. Valsts piedāvā tādas iespējas labklājības celšanai, bet mēs tās neizmantojam. Rajonos taču notiek vietēja mēroga konkursi un dziesmu, deju svētki, ir arī kapu svētki, spartakiādes, ielu skrējieni, pilsētu svētki un daudz kas cits, kam piestāvētu kārtīga orgkomiteja. Kā teica nelaiķis aktieris Edgars Liepiņš – vajag tik rakt!
Kādreiz gan Kultūras ministrijā noteica atbildīgās personas par lielu kultūras pasākumu rīkošanu, un tas ietilpa šo augsto ierēdņu darba pienākumos, par ko viņi saņēma savam amatam atbilstošu algu. Neko nepadarīsi – mainās laiki, un mainās tikumi.
