Irita Riekstiņa ikdienā ir AS “Swedbank” Jēkabpils finanšu centra klientu konsultante. Agrāk šāds amats nozīmēja bankas klientus klātienē informēt par dažādām iespējām saistībā ar kontu, aizņēmumiem. Mūsdienās arvien biežāk līdzās fiziskajai komunikācijai ir arī virtuālā — internets, datori, viedtālruņi. Tā kā šī vide ir pakļauta dažādiem apdraudējumiem — hakeriem, datorvīrusiem —, klientu konsultanta uzdevums ir brīdināt un apmācīt izvairīties no nepatikšanām.
Cenšas iežēlināt
Arvien vairāk finanšu darījumu notiek internetbankā, telefonbankā, ar debeta un kredītkaršu starpniecību bankomātos un dažādos e-komercijas uzņēmumos, piemēram, “PayPal”, “eBay”. Viena no šībrīža aktualitātēm ir arī e-pakalpojumu izmantošana, piemēram, “Latvenergo”, Valsts ieņēmumu dienesta, dzīvesvietas deklarēšanas u. c., pieslēdzoties caur internetbanku.
Kāpēc cilvēki joprojām baidās lietot internetbanku? Bankas darbiniece to skaidro ar zināšanu trūkumu. Tāpēc svarīgi stāstīt arī par krāpšanas veidiem, rādīt piemērus ar e-pastiem, kādus saņemot un rakstītajam noticot klients “iekrīt” un var zaudēt kontroli pār savu bankas kontu. Populārākajās vēstulēs figurē loterija, mantojums, palīdzība bēgļu ģimenei, radiniekam notikusi nelaime ārzemēs, piedāvājums restrukturizēt kredītu, darbā iekārtošana, iepazīšanās un ziedojumi labdarībai. Stāstot par drošību, bankas darbiniece min piemēru ar “vēstuli no Nigērijas” jeb e-pasta vēstulēm, kurās krāpnieku aicinājums palīdzēt — pārskaitīt lielas naudas summas no vēstules saņēmēja bankas konta, pretī solot dāsnu samaksu par šo pakalpojumu. Darījuma nākamais solis ir priekšapmaksas pieprasījums, pēc kura tālais draugs no Nigērijas gatavs dalīties savā lielajā laimē. Lai cik dīvaini tas būtu, joprojām ir lētticīgie, kas notic brīnumam. Gadījumu skaits gan nav apkopots, jo cilvēks, apzinoties kļūdu, biežāk izvēlas par to nerunāt. Cik zināms, Latvijā populārākā e-pasta servera turētājs šādas vēstules dažkārt “neizķer”, nenosūta uz surogātpastu (spam), un tās brīvi nonāk kopējā saturā “Ienākošie”.
E-pastā var nonākt arī vēstule ar slēptu adresi. Uzklikšķinot uz tās ar peli, dators savienojas ar kādu kaitniecīgu lapu internetā, kas savukārt inficēs datoru.
Rūpīgāk jāskatās ekrānā
Atverot kādu aizdomīgāka veikala mājaslapu, pirms tajā ievadīt personīgo informāciju — paroles, bankas kartes numurus, vajadzētu pārliecināties, vai pārlūka adreses laukumā pirmie burti ir “https://” un tie ir iekrāsoti zaļā krāsā. Tas nozīmē, ka savienojums ir drošs.
Jaunākā vienkāršās krāpšanas metode internetā ir priekšapmaksas pieprasīšana par kādu preci, it kā garantējot tās iegādi. Protams, pircējs paliek bez preces, šķīries no naudas. Līdzīgi ir tā sauktie “noliktavu tīrīšanas” piedāvājumi, piemēram, par populāru telefonu, kas tirgū maksā vairākus simtus eiro, prasīt dažus desmitus. Viens no gadījumiem bija saistīts ar viltus kontu diena.lv sociālajā portālā “Twitter”. Tam jau bija 11 tūkstoši sekotāju, un viņiem piedāvāja iegādāties portatīvos datorus par pasakaini zemu cenu — 40 eiro. Identificēt šādus profilus var tikai ar laiku, tāpēc to darbība kādu brīdi nav traucēta. Bankas speciāliste teic, ka, pakalpojumu nesaņemot, ar bankas starpniecību naudu var mēģināt atgūt.
Joprojām cilvēki mēdz iekrist uz vienkāršākajiem krāpšanas mēģinājumiem. Zināmākais — telefoniski, uzdodoties par apdrošināšanas brokeriem, potenciālajam klientam lūdz nosaukt visus bankas kartes datus. Pārbaudīt, vai tos pieraksta viltvārdis vai pakalpojuma sniedzējs, visticamāk, nebūs laika vai pat vēlēšanās. Ja notikusi krāpniecība, no konta pēkšņi pazūd nauda, jāsazinās ar banku, jābloķē karte, un banka izsniegs jaunu.
Tāpat svarīgi kritiski analizēt sociālajos tīklos augšupielādējamo saturu. Labs piemērs ir jaunieši, kas, pirmo reizi saņēmuši bankas karti, to nofotografē ar domu palielīties. Tiem, kuri telefonā reģistrējuši savu bankas karti, der atcerēties, ka, pazaudējot mobilo telefonu, tā īpašnieks nobloķē SIM karti, piezvanot mobilajam operatoram, bet bieži piemirst sazināties ar banku un bloķēt arī bankas karti.
ID kodu kartes
vietā
Solis pretī drošiem darījumiem internetā ir datora programmatūras — atjauninājumu, antivīrusu — pareiza darbība. Tas palīdz izvairīties arī no nākamās krāpnieciskās darbības datorā — papildu (pop up) logu atvēršanās. Tādos krāpnieki, piemēram, mēdz pieprasīt ievadīt visus i-bankas karšu kodus. Ja tas noticis, banka izsniegs jaunu kodu karti, veco anulēs.
Svarīgi izmantot sarežģītas paroles viegli uzminamu vietā. Paroles var būt ne tikai viens vārds kombinācijā ar skaitļiem, bet arī frāze, piemēram, “Es Dzivosu 1000 Gadu”. Jau kādu laiku “Swedbank” ir mainījusi mājaslapas konfigurāciju, un internetbankas paroli, kurā ir tikai cipari vai dzimšanas dati, vairs nepieņem.
Tiem, kuri vēlas papildu drošību, bet nelietot kodu kartes, ir iespēja iegādāties personas apliecības jeb identifikācijas karšu (ID) lasītāju (interneta veikalā cena — no 6 eiro). Nāksies datorā instalēt programmu, kas komunicēs starp ID karti un internetbanku. Lietotājam kodu karšu ciparu vietā pieslēgšanās notiks, ievadot kopā ar ID izsniegto PIN kodu.
Neizlaist no acīm
Ko drošības speciālisti uzsver, bet ikdienā datorlietotāji mēdz ignorēt — lietotāja profila un paroles lietošana, sākot darbu datorā. Vienkāršs, bet efektīvs līdzeklis — papildu drošības siena pret iespējamo ielaušanos datorā no ārpuses.
Vienkārša, bet bieži vien piemirsta darbība, lietojot publiskos datorus, piemēram, bibliotēkā, ir “Log out” jeb iziešana (izlogošanās) no mājaslapas, tajā skaitā interneta bankas vai e-pasta. Nākamais lietotājs var apsēsties pie datora jau nākamajā minūtē. Bez kodu kartes maksājumus veikt nevarēs, toties brīvi apskatīs iepriekšējā lietotāja konta atlikumu.
Runājot par bankomātu lietošanu, joprojām aktuāli ir tā sauktie skimeri, kurus ļaundari uzinstalē bankomātos un nolasa klientu ievadītos datus. Banka savukārt nodrošinās ar antiskimeriem, kas šīs spiegošanas ierīces — mazas videokameras, papildu klaviatūras — atklāj, bet arī klientam lieku reizi labāk pārliecināties un šaubu gadījumā sazināties ar banku, kuras iekārtu lieto.
Norēķinoties ar bankas karti, tai nevajadzētu nozust no lietotāja redzesloka. Pietiek ar garo 16 ciparu bankas kartes numuru, lietošanas termiņu un drošības kodu, lai to varētu izmantot iepirkumiem internetā. Šādiem gadījumiem gan iespējami dažādi drošības pasākumi, kā bankas kartes reģistrēšana drošiem pirkumiem internetā. Tomēr ir interneta veikali, kuri nedarbojas “3-D secure” sistēmā, līdz ar to pirkuma gadījumā nejautā pēc drošības koda. Šādas mājaslapas reģistrētas un darbojas arī Eiropā.
