Izdod komponistam veltītu ģitārspēles nošu krājumu

Pētera Barisona Aizkraukles Mūzikas skolā atvērta ģitārspēles skolotāja Artūra Zemnieka grāmata jeb nošu krājums “Paspēlēšu un pamācīšu jūs arī ģitāru”.

Tas ir veltījums novadniekam komponistam Pēterim Barisonam 120. jubilejā. Kā pastāstīja Artūrs Zemnieks, nošu krājuma izdošana nebija viegla. Bija lietas, ar ko viņš saskārās pirmo reizi un kas bija svešas. Katrai grāmatā izmantotajai fotogrāfijai un katra skaņdarba nošu publicēšanai bija jāsaņem atļauja.

Kā radusies grāmatas ideja? Pirms vairākiem gadiem norisinājās ikgadējā ģitāristu nometne Secē. Kultūras nama direktore Astrīda Mencendorfa noorganizēja ekskursiju uz netālo Staburagu, kur “Skudru” mājās iekārtota komponista Pētera Barisona, kurš latviešu mūzikas vēsturē iegājis kā kora dziesmu un simfonisko skaņdarbu autors, memoriālā istaba. Te Artūrs ieraudzīja ģitāru, kas radīja interesi. Kurš gan no ievērojamajiem latviešu komponistiem spēlēja ģitāru? Neviens nenāca prātā. Interesanti, ka arī mūzikas pētnieki nav īpaši uzsvēruši, ka viens no instrumentiem, ko Barisons spēlēja, bija ģitāra. Sākotnējie sakomponētie skaņdarbi tika atskaņoti ar ģitāru, vēlāk pārveidoti citiem mūzikas instrumentiem.

Artūram atklājums bija, ka Pēteris Barisons mūža garumā rakstīja dienasgrāmatu. Izrādījās, ka ģitāra komponistam agrīnajā dzīves posmā bija svarīgs instruments, ko viņš uzskatīja par savu mīļāko draugu.

Nošu krājumā ir iekļauti 16 skaņdarbi. Tie nav tikai Pētera Barisona, bet arī tādu ievērojamu komponistu kā Jāņa Mediņa, Arvīda Žilinska, Ēvalda Siliņa, arī grupas “Opus Pro”, kurā Artūrs ir ģitārists, dziesma “Rozā lietus” un Artūra Zemnieka dziesmu aranžējumi ģitārai. Daži no tiem jauno ģitāristu – Artūra Zemnieka audzēkņu – izpildījumā izskanēja grāmatas prezentācijas laikā.

Kā teikts izdevuma ievadā, skaņdarbiem ir dažāda grūtību pakāpe. Grāmatu papildina fragmenti no Barisona dienasgrāmatas, interesanti fakti no komponistu biogrāfijām un fotogrāfijas. Grāmata izdota sadarbībā ar izdevniecību “Musica Baltica”.

Laikraksts “Staburags”

Rosina mainīt Puškina ielas nosaukumu

Izvērtējot Bauskas novada pašvaldības teritorijā esošo publiskās transporta infrastruktūras objektu nosaukumu jeb oficiālo vietvārdu atbilstību labiem tikumiem, Valsts valodas centrs atzinis, ka oficiālais vietvārds “Puškina iela” Iecavā pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā uzskatāms par labiem tikumiem neatbilstošu, ziņo pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Turklāt šim krievu literātam nav bijusi nozīmīga saikne ne ar Latviju, ne Bauskas novadu, tādēļ Iecavā esošās Puškina ielas nosaukuma maiņa ir pilnībā atbalstāma, uzskata pašvaldībā.

Puškina ielas nosaukuma maiņa Iecavā skartu 32 īpašumus, tostarp vienu dzīvojamo māju ar 10 dzīvokļiem, informē pašvaldībā. Turklāt pašvaldība apliecina, ka adreses maiņas gadījumā īpašniekiem būtiski izdevumi dokumentu maiņai nav paredzami, jo līdz ar adreses maiņu Valsts adrešu reģistrā adrese automātiski mainās arī visos reģistros. Īpašniekiem masveidā zemesgrāmatas tādēļ nav jāmaina. Arī deklarētā dzīvesvieta tiek mainīta bez īpašnieka klātbūtnes. Tie varētu būt tikai atsevišķi gadījumi, kad īpašniekam par datu aktualizāciju ir jāsamaksā vai jāiesniedz pašvaldības lēmums par adreses maiņu. Lai noskaidrotu vietējās kopienas viedokļus par Puškina ielas nosaukuma maiņu, Iecavas apvienības pārvalde aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā. Tā būs pieejama līdz 20. janvārim. Pēc tam Iecavas apvienības pārvaldes izveidota komisija izskatīs saņemtos priekšlikumus un piedāvās vietējās kopienas balsošanai ielas nosaukuma variantus.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Simtgades laukums Dobelē tomēr būs

Pirms astoņiem gadiem, sagaidot Latvijas simtgadi, Dobeles novada pašvaldība lēma, ka par godu Latvijai laukums pie novada domes jāpārbūvē un jāizveido Simtgades laukums.

To īstenot bija plānots ar ziedotāju un pašvaldības finansējumu, kas tomēr neizdevās. Ideja gan netika atmesta, un šogad izsludināta konkursa par labiekārtota laukuma ar vides objektu “Nameja gredzens” izbūvi pirmā kārta.

Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Laila Šereiko stāsta, ka laukuma pārbūves koncepta pamatā ir dzejnieces Ineses Zanderes ideja, kuru tālāk attīstījis tēlnieks Ģirts Burvis, kurš tolaik uzvarējis metu konkursā. I. Zandere Simtgades laukumu iztēlojusies kā Zemgali, kuru caurvij upītes, kas savijas Nameja gredzenā, tādējādi simbolizējot vienotību, uz kuru esam tiekušies, dibinot savu valsti. Projektam paredzētas trīs kārtas, tādējādi ne vien pārbūvējot laukumu pie kādreizējās Dobeles rajona padomes un Dobeles novada domes ēkas, bet arī sakārtojot daudz plašāku teritoriju. Turklāt neesot pamata satraukumam, ka vietu automašīnām kļūšot mazāk. Stāvvietu būšot pat mazliet vairāk, vien citādi izvietotas.

Laukuma pārbūves pirmās kārtas izmaksas tiek lēstas apmēram 1,8 miljoni eiro apmērā, 800 000 eiro no tā segs Eiropas fondu nauda. “Pārējais ir pašvaldības finansējums, ko mēs, protams, plānojam kā aizņēmumu. Tas ir, apmēram, viens miljons eiro novada un pilsētas attīstībā. Visus šos trīs gadus esam vairāk atmaksājuši aizdevumus, nekā aizņēmušies. Aptuveni miljonu eiro vairāk ik gadu atdevām. Šis ir laiks, kad atkal var piesaistīt ES finanšu līdzekļus, realizēt un atkal aizņemties,” skaidro I. Gorskis.

Laukumā pie novada domes satiktie iedzīvotāji gan uzskata, ka šis neesot īstais brīdis būvēt “skaistuma objektus”, jo ir daudz citu lietu, ko vajadzētu steidzamāk sakārtot. I. Gorskis stāsta, ka šis nebūs vienīgais objekts, kam tiks prasīts aizņēmums Valsts kasē, un arī ne vienīgais, ko šajā gadā plānots uzsākt. Pārbūvējot laukumu, būšot arī praktiski ieguvumi: “Gan tiks nomainītas apakšzemes komunikācijas, gan arī sakārtots pilsētas centrs, jo mēs redzam, ka tas laukums ir ļoti neglīts. Tas faktiski ir padomju laika mantojums, kas noteikti ir jāsakārto.”

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Lemj, kur pašvaldības teritorijā jāierobežo azartspēļu bizness

Gulbenes novada deputāti nobalsoja par jaunu saistošo noteikumu “Par vietām un teritorijām Gulbenes novadā, kurās nav atļauts organizēt azartspēles” izdošanu.

Iepriekš bija izsludināta noteikumu projekta sabiedriskā apspriešana. Tās laikā pašvaldībā saņemti iesniegumi no biedrības “Latvijas Spēļu biznesa asociācija” un SIA “Joker LTD”. Izteikts priekšlikums apturēt saistošo noteikumu projekta virzību līdz brīdim, kad tiks izvērtēts Finanšu ministrijas darba grupā izstrādātais risinājums par Azartspēļu un izložu likumā veicamajām izmaiņām.

Pašvaldībā saņemtas iebildes arī no Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas, kura norādījusi, ka pašvaldībai ir jāņem vērā Satversmes tiesas 2024. gada 4. aprīļa spriedums lietā Nr. 2023-27-03, nosakot Gulbenes novadā īpašus teritoriālus papildu ierobežojumus azartspēļu organizēšanai.

Biedrība “Latvijas Spēļu biznesa asociācija” savā vēstulē pašvaldībai sniegusi detalizētu informāciju par plānotajām izmaiņām nozares regulējumā valstī, kā arī raksturojusi azartspēļu darbību Gulbenē. Biedrība aicinājusi pašvaldībā pagaidām nepieņemt lēmumu.

“Gulbenes novada pašvaldība tomēr vēlas izmantot savas tiesības, kas ir noteiktas likumā,” norādīja pašvaldības vecākais jurists Eduards Garkuša, runājot par sagatavoto jauno pašvaldības saistošo noteikumu projektu. Viņš arī piebilda, ka Pašvaldību savienībā runāts par šo jautājumu un ir arī citas pašvaldības Latvijā, kuras vēlas savus saistošos noteikumus saistībā ar azartspēļu organizēšanu savās administratīvajās teritorijās.

Jauno saistošo noteikumu projekts nosaka vietas Gulbenē, kurās nav atļauts organizēt azartspēles: dabas un apstādījumu zonā; savrupmāju apbūves zonā; 200 metru attālumā/perimetrā no izglītības iestāžu ēkām, no publisko spēļu un rekreācijas laukumiem un tajos, no atpūtas un sporta centriem un tajos, no daudzdzīvokļu mājām apbūves zonām un tajās. Turklāt Azartspēļu un izložu likums jau nosaka virkni vietu un teritoriju, kur azartspēles nav atļauts organizēt. Jaunie saistošie noteikumi nedublē likumā teikto.

Gulbenē šobrīd darbojas divas spēļu zāles.

Laikraksts “Dzirkstele”

Pārbūvēs patvēruma meklētāju izmitināšanas centru

Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā (PMIC) “Liepna” Alūksnes novadā turpmākajos gados notiks vērienīgi darbi, uzlabojot ēkas siltumnoturību un energoefektivitāti, kā arī pielāgojot īpašumu centra vajadzībām. Kopējās projekta izmaksas – vairāk nekā četri miljoni eiro. Lielākā daļa – Eiropas fonda finansējums.

Projektā ““Liepna” pielāgošana ilgtermiņa ekspluatācijai” vēl pagājušā gada nogalē noslēgts līgums par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi ēkas pielāgošanai ilgtermiņa ekspluatācijai, būvdarbiem un autoruzraudzību. Līgums noslēgts ar SIA “Livland Group”, kas iepriekšminētos darbus apņēmās veikt par 124 630 eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Projekta laikā paredzēts veikt ēkas siltināšanu, logu nomaiņu, apkures sistēmas atjaunošanu un iekštelpu atjaunošanu. Plānots veikt arī teritorijas labiekārtošanas darbus, kas ietver pievedceļu izbūvi, teritorijas apgaismojuma izveidošanu, stāvlaukuma izbūvi, kā arī īstenot katlumājas – garāžas pārbūvi. Būvdarbi plānoti 2026. gadā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedriskās attiecības laikrakstam skaidro, ka patvēruma meklētāju izmitināšanas centra pirmais darbības gads ir aizvadīts mierīgi, bez sarežģījumiem, veicot pamatpienākumus – izmitinot personas, kas gaida lēmumus par patvēruma pieteikuma izskatīšanu. Kopumā 2024. gada laikā patvērumu pieprasījusi 801 persona. Bēgļa statuss piešķirts 104 personām, alternatīvais statuss – 88 personām. Lielākoties cilvēki ieradušies no Indijas, Afganistānas, Sīrijas, Kubas, Tadžikistānas, Pakistānas. Raksta tapšanas brīdī, 2. janvārī, centrā Liepnā uzturējās 59 patvēruma meklētāji.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” un reģionālie laikraksti.

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.