Katru gadu 11. februārī visā Eiropas Savienībā atzīmē vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura 112 dienu. Tās ietvaros Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pateicas mediju pārstāvjiem, tostarp laikraksta “Ziemeļlatvija” kolektīvam, kuri regulāri atspoguļo dienesta darbu, popularizē tālruņa numuru 112 un izglīto iedzīvotājus drošības jautājumos.
Inga Karpova
Lai pasniegtu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Goda rakstu, kā arī praktisku un noderīgu dāvanu – dūmu detektoru –, aizvadītājā piektdienā redakcijā viesojās VUGD Vidzemes reģiona brigādes vadība.
Viens no retiem gadījumiem – pateicība visam kolektīvam
VUGD Vidzemes reģiona brigādes vadītājs Jānis Skrastiņš atzīstas, ka vairāku apstākļu dēļ viņi līdz šim nav varējuši atbraukt uz Valku, bet, kā saka, labāk vēlāk nekā nekad. Izvērtējot dienesta sadarbību ar medijiem, Vidzemes reģiona brigādes vadība secinājusi, ka šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad ir vēlme pateikties visam laikraksta redakcijas kolektīvam, proti, visai “Ziemeļlatvijas” komandai.
“Man ir patiess prieks pabūt Valkā un redzēt, kur top publikācijas par glābējiem un viņu ikdienas darbu,” ir gandarīta VUGD Vidzemes reģiona brigādes 112 zvanu centra priekšniece Inga Veinberga. Viņa atzīst, ka joprojām ir svarīgi regulāri sabiedrībai atgādināt par vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112.
Noder prasmes pareizi lietot savu mobilo tālruni
Latvijā šis vienotais tālrunis darbojas 19 gadus, bet Vidzemes reģionā – sešus. Pašlaik šajā struktūrvienībā nestrādā neviens dežurants no Valkas puses. I. Veinbergas pieredze liecina, ka palīdzības lūdzēji jau ir apraduši ar šo vienoto telefonu, tāpēc, jau uzsākot sarunu, zvanītājs vispirms informē, kurš no dienestiem viņam ir nepieciešams – ātrā medicīniskā palīdzība, ugunsdzēsēji vai policija. Turklāt ne katrs zvanītājs zina, ka zvans tiek pieņemts un apstrādāts Valmierā, un to nevajag zināt. Dežuranti, kuri pieņem zvanus, ir speciāli apmācīti, lai pēc iespējas īsākā laikā uzzinātu precīzu adresi un informāciju, kas ļauj mobili un ātri nokļūt vietā, kur palīdzība nepieciešama. Pieredze liecina, ka stresa situācijās cilvēki uzvedas un reaģē dažādi, tači ir jāsaglabā skaidrs prāts un jāmēģina saprotami nosaukt adresi un izstāstīt notikušo.
Diemžēl joprojām pēc zvana saņemšanas nevar noteikt vietu, no kurienes tiek zvanīts. To neatļauj tehniskais aprīkojums. Laikā, kad VUGD slēdza līgumus ar mobilo sakaru operatoriem, šajā līgumā diemžēl nekas nav minēts par šādu iespēju, kas mūsdienās vairs nav nekāda ekstra – noteikt, no kuras vietas zvans ir pienācis. Pēc kāda laika dienestam ir iespējams noteikt, kurš mobilo sakaru tornis ir pirmais pieņēmis zvana signālu trīs kilometru rādiusā. J. Skrastiņš iesaka mobilo tālruņu īpašniekiem, kuriem telefonā pieejama koordināšu sistēma, ar to iemācīties apieties. Tas noderēs gadījumā, ja būs nepieciešama kāda glābšanas dienesta palīdzība.
