Vilku medību sezona noslēgusies, aicina ziņot par vilku klātbūtni

Līdz ar 300 vilku nomedīšanu 27. decembrī ir beigusies 2024./2025. gada vilku medību sezona. 300 vilki bija pieļaujamais nomedīšanas apjoms, kādu šosezon noteica Valsts meža dienests (VMD).

Kā laikrakstu informēja VMD Medību daļa, 2024./2025. gada medību sezonā Smiltenes novadā tika nomedīti 14 vilki, bet Valkas novadā – 8.

Šosezon visvairāk vilku nomedīts Madonas novadā – 30 dzīvnieki. Tam seko Valmieras novads ar 24 nomedītiem vilkiem, Kuldīgas novads ar 22 un Jēkabpils, Aizkraukles un Saldus novadi ar 20 katrā.

“Vilku mūsu platībās nav mazums. Šosezon vispār neesam manījušu aļņu teļus. Tas liek domāt, ka lielākā daļa no tiem turpina būt par barību vilkiem. Arī stirnu kļūst mazāk. Vilku populācija acīmredzami vairojas. Kas mūspusei vēl ir raksturīgi? Mūsu kolektīva apsaimniekojamā teritorija robežojas ar Igauniju, kur vilku medības ir vēl striktāk limitētas nekā pie mums. Nemaz nerunājot par lūšiem, kur tās vispār ir aizliegtas. Tas nozīmē, ka šie dzīvnieki brīvi šķērso robežu un ienāk Latvijā, nevis pa vienam indivīdam, bet varam pieļaut, ka pat bariem,” norāda mednieku kluba “Vārna” vadītājs Jānis Biezais, kura kolektīvā kādam no biedriem šajā sezonā ir izdevies nomedīt vienu vilku, praktiski sezonas otrajā pusē – decembra sākumā.

Viņš uzskata, ka noteiktie vilku nomedīšanas limiti varētu būt liekāki vai vispār vilku medībām vajadzētu būt nelimitētām. No mednieku puses šāds viedoklis jau izskanējis ne vienu gadu vien, bet nekas īsti šajā ziņā nav mainījies.

“Situācija ir tāda, kā ir. Nomedījamo dzīvnieku limiti tiek aizpildīti ļoti īsā laikā. Bet vilki turpina sirot un rādās, ka no vilku radītajiem postījumiem ir jāuzmanās ne tikai lauksaimniekiem, bet uzmanīgiem ir jābūt arī medniekiem. Pavisam nesen bija gadījums, kad blakus mūsu medību teritorijai Igaunijas pusē medību laikā vilks uzbruka sunim un to apēda. Tas ir diezgan skaudri, ka šādā veidā ir jāšķiras no sava uzticamā palīga,” stāsta J. Biezais.

Kā Smiltenes, tā Valkas novadu uzrunātie mednieki atzina, ka vilku pēdas tiek manītas ik pa laikam, tas ļauj domāt, ka mūspusē vilku populāciju nekas neapdraud.

Latvijā vilks ir īpaši aizsargājama ierobežoti izmantojama suga, kuru drīkst medīt stingri noteiktos apjomos, saglabājot labvēlīgu vilku populācijas stāvokli. Medību sezonā tiek noteikts tāds pieļaujamais nomedījamo vilku apjoms, kas neapdraud šo dzīvnieku populācijas atjaunošanos un vienlaicīgi dod iespēju medniekiem mazināt zaudējumu risku, ko plēsēju koncentrācija un to uzvedības pārmaiņas rada lauksaimniecībai.

Aizvadītajā gadā VMD pārbaudījis informāciju par 88 apstiprinātiem vilku uzbrukumiem, kuros cietuši – nogalināti, ievainoti vai pazuduši – 335 mājdzīvnieki.

Medību noteikumi nosaka, ka vilkus medību sezonas laikā drīkst medīt no 15. jūlija līdz noteiktā nomedīšanas apjoma sasniegšanai, bet ne ilgāk par 31. martu. Iepriekšējā vilku medību sezona noslēdzās 2023. gada 15. decembrī.

VMD aicina medniekus un ikvienu, kurš dodas dabā, ziņot par vilku klātbūtnes pazīmēm – pēdām, ekskrementiem, kā arī atrastiem noplēstiem dzīvniekiem. Apkopotā informācija ir būtiska lēmumu pieņemšanā, kas nodrošina medību resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

Pazīmju fotogrāfiju un GPS koordināšu nosūtīšanai visērtāk ir izmantot lietotni “Mednis”, kas bez maksas ir lejupielādējama gan “Android”, gan “Apple iOS” viedtālruņos. Šī lietotne ir savienota ar Meža valsts reģistra informācijas sistēmu, tādēļ informācijas ticamības nolūkā lietotājiem ir nepieciešams autorizēties.

Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis plašsaziņas līdzekļiem paudis, ka “papildu informācija par vilku klātbūtni pēc vilku medību sezonas beigām dod iespēju objektīvāk novērtēt medību ietekmi uz šo dzīvnieku izplatību. Tas arī ļaus sniegt argumentētas atbildes par to, vai vilki Latvijā ir pārmērīgi savairojušies vai gluži pretēji – izmedīti”.

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.