Kā zināms, rīt un parīt pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ielūguma Latvijā ar milzumlielu svītu ieradīsies ASV prezidents Džordžs Bušs.
Kā zināms, rīt un parīt pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ielūguma Latvijā ar milzumlielu svītu ieradīsies ASV prezidents Džordžs Bušs.
Valsts vadošie politiķi ar prezidenta ierašanos saista lielas cerības un atbalstu attiecībās ar Krieviju. Tomēr, kā jau visur, netrūkst arī skeptiķu par viņa vizītes nepieciešamību Latvijā. Buša reputācija ir daudz cietusi saistībā ar kara izraisīšanu Irākā. Šim karam joprojām neredz galu. Lietuvieši, kuri allaž sevi ir uzskatījuši par Baltijas līderiem ceļā uz NATO un attiecībās ar NATO, jau paziņojuši, ka Bušs Latvijā ierodas kā pie Baltijas pastarīšiem, lai viņus uzmundrinātu.
Ir sarosījušies arī Buša pretinieki. Vērienīgu akciju rīko reklāmspeciālists Ēriks Stendzenieks, kurš atradis miermīlīgu, bet, šķiet, efektīvu veidu, kā izteikt savu attieksmi pret ASV prezidentu. Viņš ar domubiedru komandu (Viesturs Kairišs, Regnārs Vaivars, Gundars Āboliņš, Aivars Borovkovs un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki) gar šoseju no lidostas uz Rīgu, ir iegādājies piecus reklāmlaukumus (3×10 metri), kurus aizņems plakāti “Imagion George” (Iedomājies, Džordž). Pilsētā daudzos skatlogos būs lieli reklāmplakāti, no kuriem noraudzīsies prezidenta māte, sakot: “Dēls, dēls, vai tad es tevi mācīju nogalināt!” “ZOOM” izpilddirektors Ē. Stendzenieks atzina, ka šī reklāmas kampaņa top ar minimāliem līdzekļiem, jo to atbalsta daudzas ar iespieddarbiem saistītas firmas. Otrdien LNT rīta raidījumā, jautāts, cik viņam ir atbalstītāju, asprātīgais reklāmists atbildēja, ka visi rīdzinieki, izņemot tos 400 Latvijas paraugpilsoņus, kuriem uzticēs nelielu ASV karodziņu vicināšanu. Patiesībā Buša sagaidīšana lielā mērā atgādina aizgājušos padomjlaikus, kad, sagaidot kādu augstu viesi, notika patoloģiska izrādīšanās. Pirmdien LTV “Panorāmā” redzējām, ka Pārdaugavā, koka māju apbūves rajonā, kas ir pa ceļam no lidostas, krāso ēku fasādes, turklāt tādā veidā, kādu neviens prātīgs saimnieks neizvēlas, — jauno krāsu uzklāj uz pusnodrupušas vecās. Šāda izrādīšanās nevienam godu nedara. Te nāk prātā daudzkārt dzirdētie gadījumi iz padomju armijas dzīves — ierodoties augstam priekšniekam, tiek nokrāsots viss iespējamais, tostarp arī zāli padarot zaļāku. Vai nu vajadzēja?
