Nenoliedzami, maija sākumā uz Latvijas – Igaunijas robežas notiekošais Lielais labdarības robežtirgus ieguvis popularitāti ne vien Latvijā, bet pat Lietuvā. Un tas ir saprotami, jo divu dienu garumā notiek ne tikai andelēšanās, bet arī ampelēšanās, kura piesaista lielas ļaužu masas. Tas ir ļoti labi, jo ir iespēja sevi parādīt un citus apskatīt. Pozitīvi, ka vēlme tirgoties nav tikai atbraucējiem, bet arī vietējiem, kuri jau sen rūpīgi sākuši gatavoties pašmāju lielākajam pasākumam. Uzklausot vienu no daudzajiem stādaudzētājiem un krāšņu puķu pārdevējiem, aizdomājos par tēmu – labdarība. Šis Lielais labdarības robežtirgus notiks jau 14. reizi. Katru gadu novada dome lemj, kādam mērķim tērēt naudu, kas ieņemta par tirdzniecības vietām un labdarības loteriju, ko rīko vietējais Rotari klubs. Šogad nolemts, ka nauda tiks tērēta skulptūrai, kuru uzstādīs uz robežas. Tirgus apmeklētāji, kuri vēlas piedalīties loterijā, biļetes iegādei tērē simbolisku maksu – 1,50 eiro (agrāk latu), bet tirgotājiem par tirdzniecības vietu, izrādās, plēš “deviņas ādas”. Atklāti sakot, pati līdz tam nebiju aizdomājusies, kamēr savas domas man neuzticēja viens no tirgotājiem. Viņam dalība tirgū izmaksājusi 90 eiro, jo, lai izliktu stādus apskatei, nepietiek ar vienu vietu. Tas ir saprotami. Vietējam sāp sirds par to, ka nauda tiek pieprasīta tūlīt un tagad, nevis tirgus dienā, kad jau ir notirgota kāda daļa preces. Turklāt, ja 48 stundu laikā pirms tirgus sākšanās nauda nav samaksāta, vieta tiek anulēta.
“Pēc ziemas sezonas tā jau naudas nav, viss ieguldīts stādos. Tomēr dalības maksu samaksāju, čeks stāv makā, bet rūgtuma sajūta visu laiku nelaiž vaļā. Laikam tāpēc, ka ar katru gadu tirgus rīkotājiem aug apetīte,” sūkstās tirgotājs. Lai atbalstītu vietējo vēlmi būt ekonomiski aktīviem, varbūt pašvaldībai vajadzētu pārskatīt drastiskos noteikumus un ļaut savējiem maksāt tirgus dienā. Manuprāt, ieguvēji būtu visi.
