Valka ir maza pilsēta un informācija par šeit notiekošo ātri izplatās. Tā “Ziemeļlatvija” saklausīja runas, ka pilsētā parādniekiem atslēdz ūdeni. Līdz šim nekas tāds vēl nebija dzirdēts, ka novada dome cīņā ar parādniekiem par ūdeni būtu izmantojusi tik drastiskas metodes.
Inga Karpova
Novada domes izpilddirektors Aivars Cekuls mierina, ka nekas tāds gan vēl neesot, tikai notiekot sarunas ar parādniekiem, kas dzīvo privātmājās, bet par izmantoto auksto ūdeni nemaksā gadiem. To gan neesot daudz, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.
Ir bijuši pāris gadījumu
A. Cekuls stāsta, ka šomēnes bijis viens gadījums, kad kādai privātmājai uz neilgu laiku tika pārtraukta ūdens padeve. Pirms tam novada domes Ūdensapgādes un kanalizācijas nodaļas darbinieki konkrētajā ūdens mezglā veica remontu un liedza pieeju šim pakalpojumam. Taču pašvaldībai ar mājas saimniekiem izdevās vienoties par rēķinu atmaksu un drīz vien šis pakalpojums tika atjaunots.
Sazinoties ar Ūdensapgādes un kanalizācijas nodaļas vadītāja vietnieci Brigitu Miķelsoni, viņa neapstiprināja faktu par ūdens atslēgšanu, taču norādīja, ka pēdējā laikā notiekot parādnieku apsekošana un sarunas par kavēto rēķinu atmaksu.
“Mums ir parādnieku saraksts, bet atslēdzamo saraksta gan nav,” atklāj B. Miķelsone.
Savukārt Ūdensapgādes un kanalizācijas nodaļas vadītājs Gundars Avotiņš skaidro, ka pašlaik notiek darbs ar tiem privātmāju īpašniekiem, kuri par ūdens izmantošanu ir parādā lielas summas – sākot no 200 līdz pat 700 eiro. Turklāt šie pakalpojumu ņēmēji par ūdeni nenorēķinās gadiem. Amatpersona apstiprina, ka ir bijuši pāris gadījumu, kad privātmāju iedzīvotājiem ir liegta pieeja ūdenim. G. Avotiņš atgādina, ka nodaļa atbild par šī pakalpojuma nodrošināšanu visai pilsētai. Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji par saņemto ūdeni norēķinās ar SIA “Valkas Namsaimnieks”.
Lai sāktu šķetināt šo samilzušo problēmu – lielo parādu par ūdeni – G. Avotiņš aicina iedzīvotājus vērsties nodaļā un vienoties par parāda atmaksu. Turklāt patlaban novada domē notiek darbs pie jaunu Saistošo noteikumu sagatavošanas, kas regulēs pakalpojuma ņēmēja un pakalpojuma devēja attiecības kanalizācijas izvešanā un ūdens padeves nodrošinājumā privātmājām. Veicot pārbaudes, atklājies, ka ir daži kliedzoši gadījumi, kad privātmāju īpašnieki veikuši lielus darbus, lai nelegāli pieslēgtos pilsētas centrālajam ūdensvadam. Tātad arī viņi par saņemto ūdeni nenorēķinās. Ir arī atklāti gadījumi, kad kanalizācijas bedres tiek izvestas nelegāli un mēsli iepludināti kopējā kanalizācijas grāvī. Par to ir saņemtas sūdzības. Lai izskaustu šādus gadījumus, pašvaldībai ir nepieciešami jauni “ieroči” – Saistošie noteikumi.
Ir jāievēro noteiktās
minimālās sanitārās normas
Lai izvērtētu, vai Latvijas pašvaldībām ir tiesības ierobežot iedzīvotāju piekļuvi pārtikā un sadzīvē lietojamam ūdenim, sazinājāmies ar Latvijas Republikas Tiesībsarga biroju. Biroja konsultante komunikācijas un starptautisko attiecību jautājumos Laura Bagātā skaidro, ka, ja pakalpojuma saņēmējam ir parādsaistības pret sabiedriskā pakalpojuma sniedzēju atbilstoši 2001. gada 3. jūlijā apstiprinātajiem Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 298 “Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana” 29. punktam – ja lietotājs – fiziskā persona – nemaksā par dzīvojamās telpās saņemtajiem pakalpojumiem, šī pakalpojuma sniedzējs var samazināt sniegtā pakalpojuma apjomu līdz Pasaules Veselības organizācijas noteiktajām minimālajām sanitārajām normām – 25 litri ūdens uz vienu personu diennaktī, par to sastādot attiecīgu aktu. Turklāt pakalpojuma sniegšana samazinātā apjomā neatbrīvo lietotāju no pienākuma samaksāt par patērēto ūdeni. Iepriekš minēto MK noteikumu VI nodaļā noteikta arī precīza kārtība sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanai ūdensapgādes un kanalizācijas nozarē. To 30. punktā paredzēts, ka pilnīga ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana vai ierobežošana pieļaujama vienīgi tajos gadījumos, ja netiek traucēta šo pakalpojumu sniegšana citiem lietotājiem, kuri pilda līguma noteikumus.
L. Bagātā atzīmē, ka šādas tiesības ir paredzētas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, nevis pārvaldniekiem, kā tas nereti tiek praktizēts, jo pārvaldnieks nav uzskatāms par sabiedriskā pakalpojuma sniedzēju minēto MK noteikumu izpratnē. Pārvaldnieks pēc būtības darbojas kā starpnieks starp pakalpojumu sniedzēju un dzīvokļu īpašniekiem. Ja pakalpojuma saņēmējiem ir parādsaistības, tie, visticamāk, ar pārvaldnieka starpniecību ir brīdināti par parāda nomaksu un sekām, kas iestāsies, ja parāds netiks nomaksāts. Tiem dzīvokļu īpašniekiem vai īrniekiem, kuriem ir grūtības ar komunālo pakalpojumu nomaksu, ir tiesības vērsties savas pašvaldības Sociālajā dienestā. Dienests, individuāli izvērtējot personas situāciju, varēs sniegt atbilstošu palīdzību.
