Mēdz teikt, ka nedrīkst sildīt pannu, kamēr zivs vēl upē. Un tomēr, dodoties zvejā, jau laikus jāpadomā, ko darīsiet ar lomu. Kamēr zivis vēl dzīvas, ir divas iespējas: atlaist brīvībā vai gatavot garšīgu maltīti.
Mēdz teikt, ka nedrīkst sildīt pannu, kamēr zivs vēl upē. Un tomēr, dodoties zvejā, jau laikus jāpadomā, ko darīsiet ar lomu.
Kamēr zivis vēl dzīvas, ir divas iespējas: atlaist brīvībā vai gatavot garšīgu maltīti.
Vasarā grūtāk
Vasarā, kad laiks karsts, problēmu ir visvairāk. Nereti loma saglabāšanas problēma liek zveju pārtraukt tieši tad, kad ķeras vislabāk.
Jebkura zivs, kura nobeigusies, vai redzams, ka nebūs dzīvotāja, nekavējoties jāizņem no ūdens, jo ūdenī bojāšanās process notiek daudz straujāk nekā gaisā. Nekādā gadījumā zivis nedrīkst turēt slēgtos traukos, kaudzē, maisā vai polietilēna kulītē.
Zivis jānosusina, jāatvēsina, taču apžuvušām notīrīt zvīņas būs daudz grūtāk. Jāņem vērā, ka bojāšanās process zivs iekšienē turpinās un no zarnām var pāriet uz muskuļaudiem ap mugurkaulu.
Katram sava taktika
Ideāli, ja makšķernieks darbojas tikai vienā vietā, katru noķerto zivi tūlīt ielaižot apjomīgā zivju glabāšanas tīkliņā. Nevajadzētu izvēlēties metāla sietus. Turklāt — jo siltāks ūdens, jo tīkliņam jābūt lielākam.
Tiem, kas staigā vai brauc ar laivu, laiku pa laikam jāapstājas un zivis jānotīra, jāizķidā un jānomazgā. Notīrītās zivis var apkaltēt, sargājot no mušām. Zaros iekarinātas zivis glabāsies visu nakti. Zivs vēdera dobumā var iekaisīt sāli.
Lomu vislabāk transportēt grozā vai kastē. Zivis tajā liek kārtām, pa vidu liekot tīras nātres vai mārrutka lapas, ķiploka daiviņas. Zivis nedrīkst spaidīt, locīt vai kā citādi deformēt, tad tās bojājas daudz ātrāk.
Arī pareizi nomazgāt zivis nemaz nav tik vienkārši. Nepareizi rīkojas tie, kuri lomu saber traukā, pārlej ūdeni un mazgā. Pareizi būtu ņemt katru zivi atsevišķi un mazgāt vēsā, tekošā ūdenī. Zivis ūdenī nedrīkst turēt pārāk ilgu laiku.
Sāls var arī kaitēt
Zivis ar sausu sāli apsāla divas stundas pirms gatavošanas. Mazām zivīm pietiks pat pusstunda. Ilgāks sālīšanas laiks var sabojāt ēdiena kvalitāti.
Pannā čurkst
Cepot eļļas nedrīkst būt par maz. Saudzīgi, nesalaužot ribas, uz mazas uguns cep nelielas zivtiņas. Vidēja lieluma karpu dzimtas zivīm pirms cepšanas nepieciešams ar asu plānu nazi viscaur līdz mugurkaulam iegriezt ik pēc 4 — 6 milimetriem. Cepot lielāku zivju gabalus, pannai jāuzliek vāks. Ceptas zivis nedrīkst glabāt ledusskapī — būs jēlas zivs piegarša.
Kaitīgākā — āda
Žāvēšana ir sen zināms un iecienīts zivs gatavošanas paņēmiens. Tomēr zivīs uzkrājas daudz kancerogēno vielu, īpaši zivs ādā, tāpēc to ieteicams neēst. Jo ilgāk žāvētas zivis glabā, jo gaļā caur ādu vairāk iesūcas rūgtā darva. Ja ir iespēja, zivis vislabāk žāvēt bedrē. Tajā vispirms kurina uguni, izvēloties baltalkšņa malku. Kad bedre sakarsusi un pagales sairst oglēs, uz sieta saliktās zivis iekarina žāvētavā, virsū pārliekot skārda plāksni. Vajadzētu izvairīties pirkt zivis no žāvētājiem, kuri izmanto kurināmo, kas rada daudz darvas.
Palīdz saule
Kaltēšanai izvēlas treknas vai vidēji treknas zivis. Kaltētu zivju īpatnība ir tā, ka tās var lietot uzturā bez tālākas apstrādes. Turklāt kaltētas zivis var glabāt ļoti ilgi.
Svaigas zivis, mazākās var pat neķidāt, izdurot ar metāla adatu caur acīm, saver rupjā diegā. Galus sasien, un zivis saišķos sāla. Sālīšanai paredzētajā traukā vispirms ielej sālījumu (gatavo no vidēja maluma sāls, ņemt 10 līdz 13 procentu no zivju svara). Zivis liek traukā, kamēr tas pilns, un virsū uzber centimetru biezu sāls kārtu. Sīkās zivis iesālās divās diennaktīs, lielās — nedēļas laikā.
Labi iesālītām zivīm ir blīva mugura, gaļa griezuma vietā — tumši pelēka. Sālītās zivis vispirms nomazgā, notīrot sāli un gļotas, tad tās kaltē mājas paspārnē 20 — 25 dienas.
