Lielā diena, Lieldiena, Lieldienas – tie visi ir apzīmējumi, kas dainās lietoti pavasara saulgriežu svētku apzīmēšanai. Saskaņā ar tautas tradīcijām Lielā diena ir klāt tad, kad pirmo reizi šajā gadā diena ir kļuvusi garāka par nakti. Lieldienu svinēšanā svarīga vieta ir saullēkta sagaidīšanai tieši saulgriežu rītā. Tas, savukārt, nevar notikt bez mutes mazgāšanas pret rītiem tekošā strautā vai avotā. Šogad Lielā diena svinama 20. martā, kad no rīta plkst. 6:30 sākas pavasaris.
Jērcēnmuižas saime aicina pievienoties ikvienu, kurš 20. martā vēlas sagaidīt pavasari un saullēktu pie Strenčupītes, kas tek pret rītiem! Pulcēsimies plkst. 6:00 pie Jērcēnmuižas, lai kopā ar dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori Rūtu dotos meklēt, kur sākas Strenčupīte un iezīmētu dabā upītes izteku. Kā zināms, 22. martā pasaulē svin Ūdens dienu. Un kas gan mēs būtu bez šī dzīvības avota – ūdens? Sagaidījuši saullēktu un pavasari, mājup dosimies pārgājienā gar Strenčupītes krastu, ieklausoties dabās skaņās un ieelpojot pavasara gaisu.
Lielās dienas svinēšana turpināsies plkst. 14:00 Jērcēnmuižas parkā, kur mednieku biedrības “Jērcēni” vīri jau uzslējuši pavisam jaunas šūpoles. Kopā ar folkloras kopu “Mežābele” izdziedāsim pavasara gavilēšanas dziesmas un iedancosim zemi jaunam pavasarim. Kopīgi gatavosim pantāgu no olām. Ja būsiet čakli un paņemsiet līdzi krāsotas olas, tad sarīkosim kārtīgas olu kaujas un ripināšanas sacensības.
Savukārt 27. martā plkst. 10:00 svinēsim Lieldienas Strenču “Birzītē” pasākumā ģimenēm ar bērniem “Saule zemi dancināja”. Mazos un lielos uz rīta rosmi aicinās zaķis Jencis, būs jautras nodarbes un olu meklēšanas sacensības. Kopā cepsim saules simbolu – pankūkas. Ja paņemsiet līdzi ievārījumu, tās sanāks pavisam gardas!
Otrajās Lieldienās, 28. martā plkst. 14:00 Strenču novada kultūras centrs aicina uz novadnieka Agra Dzilnas darbu izstādes “Ikonogrāfijas banalizācija” atklāšanu. Agris Dzilna par izstādes darbiem: “Katrs sev ir kā pasaules centrs, un tikai retais spēj no tā atteikties. Katrs tavas dzīves brīdis var būt meditācijas, stāsta un vizualizēšanas vērts. Katrs pats izvēlas principus un veido kanonus to attēlošanai. Tie var būt balstīti kompozīcijā un izteiksmes līdzekļu izvēlē, bet strādājot ar digitālajiem rīkiem, attēlu apstrāde, konsekventi izmantojot vienus un tos pašus, plaši lietotus paņēmienus, arī var darboties kā kanons konkrētas personas un ar to saistītu notikumu attēlošanai. Jebkurš no šiem attēliem var kalpot kā saikne starp tagadni un mūžību.” Aicinām svinēt Lieldienas Strenču novadā!
