“Ziemeļlatvija” turpina noskaidrot amatpersonu un iedzīvotāju viedokli par 7. jūlijā gaidāmo referendumu – vai doties uz balsošanas iecirkņiem.
“Ziemeļlatvija” turpina noskaidrot amatpersonu un iedzīvotāju viedokli par 7. jūlijā gaidāmo referendumu – vai doties uz balsošanas iecirkņiem, lai izteiktu savu attieksmi par Saeimas pieņemtajiem un pēc tam atceltajiem grozījumiem Nacionālās drošības un Valsts drošības iestāžu likumā, vai arī tomēr nepiedalīties.
Viedokļi ir dažādi. Taču, neapšaubāmi, gaidāmais referendums būs katalizators Latvijas tautas jeb vēlētāju politiskā noskaņojuma pārbaudei. Ļoti iespējams, referenduma rezultāti un vēlētāju attieksme, piedaloties vai paliekot malā, nākamajos gados būs svarīgs aspekts, ar kuru rēķināsies Saeimas deputāti un valdība, pieņemot nākamos lēmumus.
Ilze Vergina (“Jaunais laiks”), Smiltenes Centra vidusskolas direktore:
– Referendumā ir jāpiedalās. Tas ir vienīgais veids, kā Latvijas pilsoņi var paust savu attieksmi pret valstī notiekošo. Visapkārt dzird runājam par to, ka neapmierinātība ir liela. Ir daudz lietu, par kurām patiešām varam teikt, – pirms vēlēšanām solītā attīstība nenotiek. Tā ir izglītības sistēma, kura šobrīd atrodas lielas krīzes priekšā, un to mājsaimniecību nestabilitāte, kuras bankās ņēmušas kredītus un tagad maksā lielākus procentus, ar kādiem nebija rēķinājušās. Pēdējais notikums ir Valsts prezidenta vēlēšanas, kuras atstāja sajūtu, ka valdošā koalīcija neuzklausa citādu viedokli. Savādāk domājoši cilvēki tiek uztverti kā negudri, kuri neko nesaprot. Par to, ka referendums patiešām ir vajadzīgs, liecina nesenie notikumi Saeimā, kad Valsts prezidente, pateicoties abām Saeimām, ar kurām kopā strādājusi, diezgan kritiski izteicās par politiķu atbildību, uzpērkamību un citiem jautājumiem. Nebija jūtams, ka politiķi ir gatavi uzklausīt kritiku un kaut ko mainīt savā darbībā. Ja referendumā netiks savāktas balsis, tad valdības politiķi atkal varēs teikt, ka viņiem, nevis prezidentei, bijusi taisnība.
Zigeta Vīķele (Tautas partija), Blomes pagasta padomes priekšsēdētāja:
– Es uzskatu, ka piedalīšanās referendumā būtu lieka laika tērēšana, jo grozījumi jau ir atcelti, un pašlaik likums ir tādā stadijā, kāds tas bija pirms šo grozījumu veikšanas. Vienīgais, ko mēs varam izdarīt, piedaloties referendumā, – panākt, ka Nacionālās drošības un Valsts drošības iestāžu likumu vairs nevarēs grozīt trīs gadus līdz nākamajai Saeimai. Tas paliks tāds, kāds bija pirms Satversmes 81. panta kārtībā pieņemto grozījumu stāšanās spēkā. Taču šajā likumā ir būtiskas lietas, kuras vajag grozīt. Parlamentārai kontrolei pār drošības iestādēm tomēr ir jābūt. Lai nav tā, ka drošības iestādes pašas pieņem lēmumus, kuri skar valsts drošību, un par to neviens tādā gadījumā nevarēs lemt, vai tas ir likumīgi vai nav. Kas attiecas uz morālo pusi, šis nav tas gadījums, kad varētu izteikt neuzticību valdībai. Saeimu mēs esam ievēlējuši demokrātiskās vēlēšanās ar tādu partiju sastāvu, kāds tas ir. Ar to jārēķinās.