Ērģemes pagasta Omuļos ekonomiski stiprākajā zemnieku saimniecībā “Āres” nākotnē būs izveidota jauna nozare – zivsaimniecība.
Ērģemes pagasta Omuļos ekonomiski stiprākajā zemnieku saimniecībā “Āres” nākotnē būs izveidota jauna nozare – zivsaimniecība.
Saimniecības līdzīpašnieks Normunds Aumeisters stāsta, ka viens dīķis karpu audzēšanai ir jau izrakts un pašlaik ekskavators rok otru. “Pirmajā dīķī karpu mazuļi jau ielaisti. Zivis gan varēs ēst pēc trim gadiem. Pagaidām tās ir centimetru garas,” saka N. Aumeisters.
“Ārēs” pamatnozare ir koksnes pārstrāde. Arī šī joma pēdējos divos gados ir attīstījusies. “Tagad saražotos dēlīšus pārdodu divām firmām – Rīgas uzņēmumam “Marko” un Sedas firmai “Lathol”. Tas ir ļāvis palielināt ražošanas apjomu. Abas ražotnes gatavo paliktņus. “Ar Sedu sadarbība ir ļoti izdevīga. Nav lielu transporta izdevumu, mazāk vajag noslogot automašīnas, turklāt lielāks labums no šīs sadarbības tiek arī rajonam – no tā uz tirgu dodas paliktņi ar maksimālo pievienoto vērtību,” skaidro Normunds. Šogad zemnieks sāks gatavot arī šķeldu. “Man iekārtas tās ražošanai bija sagādātas jau agrāk. Esmu noskaidrojis, ka šoziem šķeldai būs laba cena. Ja nekas nemainīsies, es diezgan ātri varēšu atgūt par iekārtām izdotos līdzekļus,” saka N. Aumeisters.
Pamatnozares attīstīšanās Aumeisteru ģimeni mudināja domāt par vēl kādas jomas izveidošanu. “Visizdevīgākā šķita zivju audzēšana. Mūsu saimniecībā šīs nozares izveidošanai ir izdevīgs reljefs. Teritorijā ielejā ir divi purvi. Tā bija ļoti laba vieta dīķu rakšanai. Turklāt ļoti veiksmīgi, gandrīz par lūžņu cenu, izdevās nopirkt ekskavatoru. Paši ar to strādājam, tātad dīķu rakšana nekādus lielos izdevumus neprasa. Nauda jāizdod tikai par degvielu. Pirmo vasaru zivis barot nevajag. Sākot zivju tirdzniecību, progresija, salīdzinot izdevumus un ieņēmumus ir diezgan liela. Protams, ir arī savas problēmas, bet kopumā esmu pārliecināts, ka nozare dos peļņu,” apliecina Normunds. Nākotnē viņš plāno vienā dīķī audzēt karpas, bet otrā – foreles.
Normundam ir arī citas ieceres, kuras viņš domā īstenot perspektīvā. “Dīķa dibenā vismaz 10 metru biezu slāni veido kūdra. Plānoju to pārdot kā melnzemi. Savukārt koksnes pārstrādē atlikumos ir sakrājies liels daudzums skaidu. Ar tām vienā platībā plānoju veidot atbilstošu augsni, lai audzētu avenes. Visu ko jau var izdomāt. Daļu no iecerēm būtu varējis īstenot ātrāk, bet traucē šausmīgi sarežģītā un birokrātiskā kārtība vajadzīgo atļauju dabūšanā un citu dokumentu kārtošanā. Tas viss prasa laiku, bet mums laiks ir nauda,” saka N. Aumeisters.
