Protesta vēstulei ar 51 Smiltenes pagasta iedzīvotāja parakstiem šajā gadījumā nebija nozīmes.
Protesta vēstulei ar 51 Smiltenes pagasta iedzīvotāja parakstiem šajā gadījumā nebija nozīmes.
Ja īpašnieks saņems Ministru kabineta atļauju zemes transformācijai, tad viņš varēs apbūvēt nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemi Smiltenes pagasta Grotūzī pie pilsētas robežas, tur ceļot savrupmājas un sabiedriskas nozīmes un darījumu objektus.
Apbūve skartu tikai aptuveni procentu
Trešdien Smiltenes pagasta deputāti vienbalsīgi apstiprināja pagasta teritorijas plānojuma galīgo redakciju. Izskatot dokumenta projektu, pašvaldība no plānojuma viedokļa noraidīja protesta vēstuli, kuras parakstītāji – pagasta iedzīvotāji, iebilda pret augstvērtīgas nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemes apbūvi Smiltenes pagastā.
“Tās nav vairākas vietas. Tā ir tikai viena vieta Grotūzī, kur šī nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemju teritorija aizņem apmēram 15 hektārus,” uz sēdi atnākušajiem pagasta iedzīvotājiem skaidroja Smiltenes pagasta plānotāja Māra Zeltiņa. Plānotāja uzsver, ka tas ir tikai nedaudz vairāk par vienu procentu no visas 1230 hektāru lielās nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemju teritorijas Smiltenes pagastā.
Pašvaldībai ir vēl citi argumenti, kāpēc konkrētajā lauksaimniecības zemes gabalā ir atļauts plānot apbūvi. Zeme robežojas ar Smiltenes pilsētu, kas nozīmē pieslēguma iespējas esošajām komunikācijām; tā atrodas šaurā joslā starp ceļu un bijušo dzelzceļa stigu, nevis lielā lauksaimniecības zemju masīvā; šobrīd apdzīvotā vieta Grotūzis nākotnē var attīstīties, ņemot vērā apbūves gabalu deficītu Smiltenes pilsētā. “Tā ir tikai vīzija turpmākajiem 12 gadiem. To, kāds ceļš ejams šīs zemes izmantotājam, nosaka likumdošana,” par apbūvi konkrētajā gadījumā uzsver M. Zeltiņa.
Negrib zaudēt lauku klusumu
“Mans viedoklis šoreiz deputātiem nelikās saistošs,” pēc pagasta padomes sēdes “Ziemeļlatvijai” atzina par attieksmi sarūgtinātā Smiltenes pagasta iedzīvotāja Sandra Lāce.
Sēdē viņa ierosināja deputātiem izņemt no plānojuma projekta minētajā vietā plānoto apbūvi un saglabāt lauksaimniecības zemi, lai nebūtu strīdu. “Kāpēc to nedarīt, ja tas nav būtisks jautājums ne priekš viena? Pilsētai apkārt ir tik daudz citu zemju. Lai būvējas tur. Bet šo zemes gabalu precīzi kā konfekti kādam vajag,” sēdē salīdzināja S. Lāce.
Viņas ģimenes māja atrodas tuvu Grotūzī plānotajai apbūvei. Šobrīd tur ir salīdzinoši klusa, maz apdzīvota lauku vide, kura pēc varbūtējas jaunu ēku celtniecības mainītos. “Negribu burzmu. Tās pietiek pilsētā. Lauku mājas man ir miera osta, kur varu ar ģimeni patverties un atpūsties,” saka cita Grotūža iedzīvotāja Sandra Meldere.
Arī viņa parakstījās, protestējot pret lauksaimniecības zemes apbūvi Smiltenes pagastā. Pagasta padomes sēdē speciālisti gan uzsvēra aspektu, ka Smiltenes pilsētā brīvā zeme ir gandrīz maksimāli apbūvēta un tuvējo pagastu teritorijas ir iespēja pilsētas tālākai attīstībai un infrastruktūras paplašināšanai.
Noliedz, ka likts atsaukt parakstus
Pašvaldības sēdē apstiprinātais Smiltenes pagasta teritorijas plānojums ir gaidītais pamats fiziskajām un juridiskajām personām, lai tās varētu īstenot atļautās būvniecības ieceres. Par plānojuma galīgo redakciju saņemti atzinumi no visām valsts institūcijām, kā to prasa likumdošana. Dokuments vēl jāakceptē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.
“Ziemeļlatvija” arī rakstīja, ka minēto iedzīvotāju protesta vēstuli Smiltenes pagasta padome iesniedza policijā pārbaudei, jo tai radās aizdomas, ka vairāki paraksti ir viltoti. Laikraksts uzklausīja viedokli, ka pagasta lauksaimniecības konsultantei likts doties pie cilvēkiem un pārliecināt atsaukt parakstus zem protesta vēstules.
“Arī mēs dzirdējām tādas runas. Pagasta padome uzsver, ka tās neatbilst patiesībai. Pašvaldība nav likusi konsultantei kaut ko tādu darīt. Ja tā ir noticis, tad tā ir viņas pašas izvēle,” skaidro Smiltenes pagasta padomes sabiedrisko attiecību lietu speciāliste Ruta Madarāja-Veisa.
