Šā gada 26. februārī ar taureņu spārniem atlidoja Smiltenes Centra vidusskolas 12. klases Žetonu vakars.
“Kas tevi gaida, kurp tu ej…” izdziedot šos vārdos, sākās mūsu Žetonu vakars, un šis ir jautājums, uz kuru mēs meklējam atbildi.
Vispirms mēs, abiturienti, teicām lielu paldies saviem vecākiem, saviem diviem eņģeļiem, kas ir kopā ar mums ne tikai svētkos, bet arī ikdienas steigā. Ar pašgatavotiem kalendāriem un mūsu bērnības rotaļlietām sveicām vecākus un ierausāmies viņiem klēpī, lai atcerētos bērnības lieliskos mirkļus. Un šajā brīdī acu kaktiņā iezagās asara ne tikai mūsu vecākiem un vecvecākiem, bet arī mums, jo sapratām, ka viens posms dzīvē ir pagājis. Paldies teicām arī saviem skolotājiem, mūsuprāt, interesantā veidā parādot viņus un dažādas dzīves situācijas, kuras atgadās skolā.
Otrajā daļā izspēlējām muzikālās komēdijas “Īsa pamācība mīlēšanā” fragmentus. Gribas palepoties, ka scenārija autori bijām mēs paši. Ar dziesmām, pašu iestudētām dejām un komisko situāciju izspēli iepriecinājām klātesošos, un smiekli un aplausi zālē atskanēja bieži. Lai arī paši atzīstam, ka tas nebija viegli un darbs bija jāiegulta ļoti liels, bet gandarījuma sajūta ir brīnišķīga.
Protams, bez Valmieras Drāmas teātra aktiera Aigara Apiņa palīdzības mēs nebūtu tikuši ar visu tik labi galā, tāpēc sakām viņam milzīgu paldies. Mūsu pateicība arī dzejniecei Marikai Svīķei un skolotājai Solvitai Possei, Kultūras centra ļaudīm, īpaši Mārtiņam. Un vislielākais paldies mūsu klases audzinātajai Ilzei Verginai – cilvēkam, kas par mums rūpējas visvairāk un vienmēr mūs atbalsta.
