Zvans no policijas un izmeklēšana, vai ir pamats kriminālprocesa uzsākšanai, ir sekas, kādas izjuta vairāki Smiltenes pagasta iedzīvotāji pēc tam, kad parakstīja savai pašvaldībai adresētu vēstuli.
Zvans no policijas un izmeklēšana, vai ir pamats kriminālprocesa uzsākšanai, ir sekas, kādas izjuta vairāki Smiltenes pagasta iedzīvotāji pēc tam, kad parakstīja savai pašvaldībai adresētu vēstuli. Viņi protestēja pret augstvērtīgas nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemes apbūvi pagastā.
“Mati saslējās stāvus. Domāju, ko esmu nodarījis šajā pagastā, ka tagad zvana ekonomiskā policija,” nepatīkamās emocijas atceras Smiltenes pagasta zemnieku saimniecības “Rožkalni” īpašnieks Ivars Ādamsons.
Atklāj parakstu nesakritību
Vairāki desmiti cilvēku aicināja Smiltenes pagasta deputātus novērst pagasta teritorijas plānojuma projektā atklātās kļūdas par plānoto nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemju apbūvi. Saņemto protesta vēstuli Smiltenes pagasta padome iesniedza Valkas rajona policijas pārvaldē. Pašvaldības darbiniekiem radās aizdomas, ka vairāki paraksti ir viltoti.
Sastaptie vēstules parakstītāji “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka protestu izraisījis Smiltenes pagasta teritorijas plānojuma galīgās redakcijas projektā ieraudzītais – vairākās vietās pagastā paredzēts apbūvēt nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemes ar augstu vērtību. Taču tāda lēmuma pieņemšana ir Ministru kabineta, nevis pašvaldības kompetencē.
“Spriedām, ka nevar labu lauksaimniecības zemi tik viegli ņemt un apbūvēt. Tā tomēr ir nacionālā bagātība. Ir citas skaistas ainaviskas vietas, piemēram, nogāzēs, kur celt mājas. Taču mūsu pagasta deputāti ar vieglu roku piekrituši lauksaimniecības zemes apbūvei,” spriež I. Ādamsons.
Smiltenes pagasta “Macuļu” īpašnieks Andris Pauls-Pāvuls kā piemēru nosauc zemes gabalu, kas robežojas ar Smiltenes pilsētu. Ar nezālēm aizaugušais lauks atrodas Grotūzī, starp grants ceļu Smiltene – Stariņi un bijušā dzelzceļa stigu. Pēc A. Paula-Pāvula rīcībā esošās informācijas, domājamo daļu no šī zemes gabala nesen iegādājusies sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras īpašnieks ir uzņēmējs no Īrijas.
“Neizprotu, kāpēc pašvaldībai būtu jāiestājas par ārzemju investora, nevis pagasta zemnieku interesēm, atļaujot viņam tur būvēties,” saka A. Pauls-Pāvuls.
Gala vārdu teiks deputāti
“Ja runa ir par vienu un to pašu zemes gabalu, tad pagasta teritorijas plānojuma projekts tur patiešām paredz apbūvi,” informē Smiltenes pagasta plānotāja Māra Zeltiņa. Daļēji uz šīs zemes ir plānota savrupmāju apbūves teritorija, daļēji – jauktas sabiedriskas nozīmes un darījuma objektu apbūves teritorija. “Taču tā ir tikai pagasta attīstības vīzija nākamajiem 12 gadiem,” skaidro plānotāja.
“No apbūves nav jābaidās, un jāceļ ne vien dzīvojamās mājas, bet arī ražošanas rūpnīcas,” vērtējot Smiltenes pilsētas un apkārtējo pagastu attīstību, uzskata Smiltenes pagasta uzņēmējs Juris Bērziņš. “Ja kāds saka, ka nav darbaspēka, tad rodas jautājums, kam šīs uzbūvētās mājas, pret kuru celtniecību daži iebilst, būs vajadzīgas? Jau Smiltenes pilsētas teritorijā ir vairāki zemes gabali, kur plānots veikt individuālo apbūvi, bet redzams, ka ieceres tik ātri neiet uz priekšu. Kamēr šajā pusē nebūs ražošanas objektu ar vairāk nekā 100 darba vietām, gados jaunus cilvēkus nevarēs atturēt no došanās projām, un nebūs arī, kas pērk uzceltās savrupmājas,” piebilst uzņēmējs. Pret ēku būvi uz piepilsētas zemes viņam iebildumu nav.
Smiltenes pagasta deputāti savu gala vārdu par nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemju apbūvi šonedēļ teiks sēdē, kurā lems par pagasta teritorijas plānojuma galīgās redakcijas apstiprināšanu. “Ziemeļlatvija” aicināja viedokli izteikt Smiltenes pagasta padomes priekšsēdētājai Velgai Līdaciņai, taču viņa atradās sanāksmē Rīgā un savā vietā deleģēja pašvaldības sabiedrisko attiecību lietu speciālisti Rutu Madarāju-Veisu.
“Šobrīd Smiltenes pagasta padome, kura ir valsts iestāde, ir saņēmusi dokumentu paketi (jau minēto protesta vēstuli – redakcijas piezīme), kurā konstatētas daudzu parakstu viltošanas pazīmes,” informē R. Madarāja-Veisa. Smiltenes pagasts esot pietiekami mazs, lai pašvaldības darbinieki zinātu, kādi izskatās iedzīvotāju paraksti. Tā viņi atklājuši, ka vairāki paraksti nesakrīt. Pārbaudot izrādījies, ka, piemēram, viens iedzīvotājs ir parakstījies divreiz, bet cita vietā to izdarījis kāds no ģimenes locekļiem.
“Smiltenes pagasta padome bija spiesta rīkoties likuma noteiktajā kārtībā un nodot dokumentus izskatīšanai valsts policijai. Ja policija neatradīs neko nelikumīgu, tad, protams, dokuments tiks akceptēts un izskatīts sēdē. Kā zināms, par parakstu viltošanu mūsu valstī likumdošanā paredz kriminālatbildību, ieskaitot cietumsodu, un tas ir nopietns likumpārkāpums, uz kuru mums nav tiesību nereaģēt,” skaidro sabiedrisko attiecību lietu speciāliste.
Krimināllietu neierosinās
R. Madarāja-Veisa uzsver, ka tikai parakstu nesakritības, nevis satura dēļ pašvaldība vēstuli iesniedza policijā. Cilvēki varējuši rakstīt par jebko – medaļu piešķiršanu, kosmosu, peldēšanu. Ne tur esot būtība, bet parakstos. “Kuram bija interese viltot parakstus, to, domāju, noskaidros policija,” piebilst pašvaldības speciāliste.
Valkas rajona policijas pārvalde (RPP) kriminālprocesu neuzsāks, jo šajā lietā nav nozieguma sastāva, “Ziemeļlatviju” informē Valkas RPP kriminālpolicijas biroja priekšnieks Guntis Grāvis. “Protesta vēstuli ar cilvēku parakstiem juridiski nevar uzskatīt par dokumentu. Kriminālatbildība ir paredzēta par dokumentu viltošanu,” skaidro G. Grāvis. Šajā gadījumā vēstules parakstītāji sev negūst ne tiesības uz zemi, ne citu materiālu labumu.
Vairāki cilvēki pēc sarunām ar pagasta padomes darbiniekiem jau iesnieguši atteikumus saviem parakstiem šajā lietā, pamatojoties uz to, ka tikuši maldināti. Viņi esot domājuši, ka parakstās, iebilstot pret Smiltenes apvedceļa būvi, kas šķērsotu viņu lauksaimniecības zemes, stāsta R. Madarāja-Veisa. “Ziemeļlatvija” gan uzklausīja arī viedokli, ka pie cilvēkiem likts doties pagasta lauksaimniecības konsultantei un pārliecināt viņus atsaukt savus parakstus zem protesta vēstules.
“Biju pie pagasta konsultantes interesēties par šo lietu, un viņa arī mani aicināja atsaukt parakstu zem vēstules,” apliecina I. Ādamsons. Uzņēmējs secina, ka starp pagasta padomes vadību un iedzīvotājiem diemžēl trūkst dialoga, kas šajā gadījumā beidzies ar policijas iesaistīšanu.
