Šomēnes Valkas pagastā gar valsts nozīmes lielceļiem maršrutos “Ausekļi – Burga” un “Ērģeme – Pedele – Valka” notiek grāvju rakšana. Tas ir tikai sākums šo ceļu sakārtošanai.
Šomēnes Valkas pagastā gar valsts nozīmes lielceļiem maršrutos “Ausekļi – Burga” un “Ērģeme – Pedele – Valka” notiek grāvju rakšana. Tas ir tikai sākums šo ceļu sakārtošanai.
Līdz šim pavasaros un rudeņos, kā arī ziemas šķīdoņos autovadītājiem vajadzēja krietni papūlēties, lai pārvarētu uz brauktuves sakrājušos dubļus un ūdens lāmas. Iestājoties siltākam laikam, peļķu vietā parādījās bedres, ko šoferi dēvē par “trepi”.
Valkas pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Porietis stāsta, ka minēto ceļu remontā pašvaldība nav iesaistīta. Darbus pēc sava plāna veic valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” Smiltenes ceļu rajons. “Mēs noteikti esam ieguvēji, jo iznākumā pagasts iegūs labas kvalitātes ceļus. To malās dažās vietās lauki atrodas augstāk par brauktuvēm, tādēļ pavasaros visi palu ūdeņi nokļuva uz ceļu seguma. Tagad tie aizplūdīs pa grāvjiem,” stāsta D. Porietis.
Smiltenes ceļu rajona izpilddirektors Guntis Beļickis informē, ka uzņēmums ir uzvarējis valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” konkursā par tiesībām atjaunot grants segumu vairākos posmos uz abiem minētajiem lielceļiem. “Grants seguma atjaunošanas darbos ietilpst arī grāvju rakšana un caurteku ierīkošana. Uz Ausekļu un Burgas ceļa brauktuves atjaunošana notiks 3,5 kilometru garā posmā, bet uz otra ceļa – 10 kilometru distancē. Grāvji nestiepsies visā ceļu garumā gar brauktuvēm, bet posmos, kur tie visvairāk vajadzīgi, jo jārēķinās ar finansēm. Pēc veiktajiem aprēķiniem, grants seguma atjaunošana uz abiem ceļiem izmaksās 300 000 latu. Vēl grants segumu uz ceļiem atjaunojam Grundzāles pagastā,” stāsta G. Beļickis.
Pēc Satiksmes ministrijas datiem, šobrīd Latvijā pirmās šķiras ceļu ar grants segumu kopgarums ir 1200 kilometru. Ja finansējums ceļu uzturēšanai un remontam nesamazinātos, tos varētu noasfaltēt 12 gados. Savukārt 2. šķiras ceļi ar grants segumu stiepjas 12 000 kilometru garumā. Speciālisti uzskata, ka grants ceļu nepilnība ir grūta caurbraucamība pavasaros un rudeņos, kā arī putekļi. Tomēr šķiet, ka lauku iedzīvotāji tik drīz vēl netiks pie asfaltētiem ceļiem.
Kā nesen izteicās satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, Latvijā grants brauktuves būs vienmēr, jo neatmaksājoties asfaltēt ceļu līdz vietām, kur dzīvo maz cilvēku. Uz asfaltu laucinieki var cerēt tikai pēc pagastu apvienošanās novados, un arī tad šosejas veidos tikai gar visvairāk apdzīvotām vietām.
Kopumā šogad ceļu remonti paredzēti 300 vietās Latvijā, kuru veikšanai atvēlēti 269,5 miljoni latu. No šīs summas vairāk nekā 100 miljonus veido Eiropas Savienības fondu līdzekļi.
