To, ka ir sācies zemeņu laiks, var redzēt ne tikai dārzu saimnieces laukos, bet arī pilsētnieki.
To, ka ir sācies zemeņu laiks, var redzēt ne tikai dārzu saimnieces laukos, bet arī pilsētnieki. Valkas centrā katru dienu redzami šo gardo un sārto ogu tirgotāji. Netrūkst arī zemeņu tīkotāju.
Ērģemes pagasta zemnieku saimniecība “Vīciepi” katru gadu pilsētniekiem piedāvā pirmo saldo zemeņu ražu, un arī šovasar par pircēju trūkumu nesūdzas.
“Vīciepos”saimnieko Edgars un Dagnija Irkļi. Pie ogu pārdošanas galdiņa satieku saimnieku dēlu Elviju. Viņš atzīst, ka šogad raža ir ļoti laba. Arī zemenāju platība saimniecībā kļuvusi lielāka. Tagad tā aptver četrus hektārus. Pārdot izaudzēto Elvijam palīdz draudzene Daina Kažociņa. Abi uzskata, ka pieprasījums pēc ogām ir labs un nemaz nav kļuvis mazāks, palielinoties konkurencei. “Ja salīdzina te audzētās ogas ar ievestajām no ārzemēm, tad vienīgais, ko varu teikt – mūsējās garšo pēc zemenēm,” saka Elvijs.
Kamēr runājamies, piebrauc arī pati saimniece, lai pārliecinātos, vai garšīgā prece nav beigusies. D. Irkle atzīst, ka zemeņu laiks neatkarīgi no laika apstākļiem ir karsts. “Ogu ir ļoti daudz. Lai novāktu ražu visos četros hektāros un salasīto aizvestu uz tirgu, visas dienas garumā brīva nav neviena minūte. Zemeņu biznesā ir iesaistījusies visa mūsu ģimene, draugi un radi. Saimniecībā strādā arī daudz skolēnu. Kopumā zemeņu lasīšanā nodarbināti apmēram 30 cilvēki. Neesam jau arī mēs nekāds izņēmums. Tāpat kā daudzviet laukos, arī mums ir grūti dabūt labus strādniekus. Lai šo problēmu atrisinātu iespējami veiksmīgāk, sadarbojamies ar Nodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiāli. Iesaistījāmies projektā, kas paredz ar Nodarbinātības dienesta starpniecību vasaras brīvlaikā darbā iesaistīt skolēnus. Diemžēl šogad dienestam piešķirtais finansējums nebija pietiekams, lai pieņemtu tik bērnu, cik vēlējāmies. Tādēļ vajadzēja lūgt palīgā radus un paziņas. Esam pieņēmuši darbā arī bezdarbniekus. Maksājam 20 santīmu par katru salasīto kilogramu,” stāsta D. Irkle. Viņa piebilst, ka ģimene lielākoties audzē tikai saldo zemeņu šķirnes. “Mums ir tirgus arī Rīgā, bet galvaspilsētas iedzīvotāji ir ļoti izvēlīgi un vēlas ēst vienīgi lielas un saldas zemenes,” saka D. Irkle.
Šogad saimniecība tirgum pirmo reizi piedāvās arī krūmmellenes.
“Šovasar ražu dos kādi 500 krūmiņi. Krūmmellenes esam iestādījuši par hektāru mazākā platībā, bet vēlāk to esam nodomājuši paplašināt līdz hektāram. Ceram, ka pircēji mūsu audzētās krūmmellenes iecienīs tāpat kā zemenes,” stāsta D. Irkle.
Kā vēl vienu jaunumu privātajā uzņēmējdarbībā D. Irkle min saimniecības iestāšanos ogu audzētāju kooperatīvā. “Esam kooperatīva “Eko dižoga” biedri. Esam sapratuši, ka vienai zemnieku saimniecībai mūsdienu apstākļos ir ļoti grūti attīstīt ražošanu un noturēt savu vietu tirgū. Kooperatīvā ir apvienojušās vairākas saimniecības no Valkas, Cēsu un Ogres rajona. Arī turienes zemnieki audzē krūmmellenes. Kopā jūtamies spēcīgāki, un nākamajā gadā ražošanu plānojam attīstīt tālāk. Perspektīvā kooperatīvs ir paredzējis radīt ogu pārstrādi,” apliecina D. Irkle.
Netālu no “Vīciepiem” zemnieku saimniecībā “Jaunkustuļi” zemenes audzē Inese Pētersone. Viņa strādā ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. “Ogas šovasar tiešām ir padevušās ļoti skaistas un lielas. Zemenāju platība aptver nepilnu platību, tādēļ ražu novācam bez strādnieku palīdzības. Man ir diezgan problemātiski ogas realizēt tirgū, jo man pašai nav transporta. Ja kāds vēlas, var ar mani sazināties un ierasties nopirkt zemenes. To izaudzēšanā nav izmantots minerālmēslojums ne arī kāda cita ķimikālija,” saka I.Pētersone.
Viņa savā saimniecībā audzē vairāk nekā 10 šķirņu zemenes.
