Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas 100. dzimšanas dienas ietvaros piektdien notika prezentācija 7. – ģeriatriskajā nodaļā.
Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas 100. dzimšanas dienas ietvaros piektdien notika prezentācija 7. – ģeriatriskajā nodaļā. Tas nozīmē, ka tur ārstējas gados vecas sievietes un tās jaunās sievietes, kurām ir nopietnas terapeitiskās saslimšanas.
“Nodaļā ir 40 vietas, taču pašlaik tur ārstējas par divām slimniecēm vairāk. Nodaļā strādā divi psihiatri. Katru dienu tur konsultē arī terapeits Guntis Jukāms. Vēl palīdz arī daktere Indra Lieventāle. Nodaļā strādā deviņas medmāsas. Vecākā māsa ir ilggadēja darbiniece Elza Kristiņa. Slimnieku aprūpē piedalās arī 15 sanitāri. Viņu darbs ar terapeitiski sarežģītiem pacientiem ir ļoti nozīmīgs. Bez īpaša mīļuma un pieklājības šo darbu nevar strādāt,” pārliecināta nodaļas vadītāja Monika Mukāne. Viņa priecājas, ka nodaļa ir pilnībā apgādāta ar jauniem un moderniem medikamentiem, kuriem nav nevēlamu blakusparādību.
Nodaļā ir sasniegti labi statistiskie rādītāji, arī pacientu ārstēšanās ilgums nav liels. Nav neviena, kurš slimnīcā uzturētos ilgāk par gadu. Tos, kurus nevar atlaist mājās, iekārto pansionātos. M. Mukāne uzskata, ka, ja vien ir iespēja, vecam cilvēkam vajadzētu dzīvot mājā, kur viņš ir pieradis. Prakse rāda, ka tiklīdz vecu cilvēku izrauj no ierastās vides, viņa uzvedība un saprašana izmainās, un pasliktinās šā cilvēka pašsajūta. Pat tad, ja mājās nav īpaši labi apstākļi, pēc apārstēšanas pacienti izsaka vēlmi doties mājup. Katram savs miteklis ir tuvs un dārgs. Daktere nodaļu vada kopš 2000. gada. Līdz tam viņa strādāja citās nodaļās. Pavisam darbā slimnīcā pavadīti 26 gadi.
Vecākā māsa E. Kristiņa par katru pacientu zina visus sīkumus. Tas palīdz. Viņa visu mūžu, 41 gadu, ir nostrādājusi ģeriatriskajā nodaļā. “Mūsu nodaļa nebūt nav no tām vieglākajām. Tikmēr strādāju, kamēr pati kļuvu veca,” smaida pieredzējusī māsa un priecājas par iespēju nosvinēt slimnīcas jubileju savā 7. nodaļā, kas ir daļiņa no lielās slimnīcas.
Dakteris Leonīds Grigorjevs Strenču slimnīcā strādā tikai trīs gadus un smej, ka šajā nodaļā esot vienīgais vīrietis. Pirms tam viņš strādāja par neirologu Aknīstē Jēkabpils rajonā. Dakteris par lielāko nodaļas trūkumu uzskata telpu šaurību gan slimniekiem, gan personālam. Pirms diviem gadiem nodaļā paveikts pamatīgs remonts un tagad tur izskatās visnotaļ pievilcīgi un gaiši. Palātās, kur mīt trīs vai četras pacientes, lielākoties visas ir apmierinātas. “Nezinu, kā tas ir valstiski spriežot, taču mediķiem, protams, arī pacientiem patīk tas, ka visa ārstēšana ir bez maksas. Ja pakalpojumi būtu par maksu, diezin vai mēs varētu izvēlēties vispiemērotākās zāles to dārdzības dēļ. Pašreizējā situācijā pacienti var justies droši un viņiem ne par ko nav jāuztraucas,” stāsta nodaļas vadītāja.
Slimniecēm izveseļoties palīdz darba terapija – rokdarbi, zīmēšana, muzicēšana, fizkultūra un daudzas citas nodarbes. M. Mukāne par lielu priekšrocību uzskata iespēju uzturēties slimnīcas parkā, kas ir labi sakopts un gana plašs.
