Jūnijs ir laiks, kad pļavas sāk ziedēt. Ik dienu, līdz pat Jāņiem, zāļu lauki kļūst arvien krāsaināki un skaistāki, jo ikviens zieds grib izcelties ar savu krāšņumu.
Jūnijs ir laiks, kad pļavas sāk ziedēt. Ik dienu, līdz pat Jāņiem, zāļu lauki kļūst arvien krāsaināki un skaistāki, jo ikviens zieds grib izcelties ar savu krāšņumu. Latvieši šo brīdi sauc par jāņzāļu laiku.
Mūsdienu jaunā paaudze par staigāšanu ar jāņzālēm no mājas un māju pirms Līgo vakara, iespējams, ir dzirdējusi tikai no vecvecākiem. Viņu laikā tā bija tradīcija. Laukos arī šodien diezgan daudzu māju saimnieki istabas cenšas izrotāt ar jāņzālēm. Pašlaik notiek seno tradīciju atdzīvināšana. Vairākos pagastos rīko Jāņu ielīgošanu, labi dziedātāji ar zāļu klēpjiem un sieru pirms vasaras saulgriežu svētkiem apbraukā mājas, kurās dzīvo kāds Jānis vai Līga, un sveic viņus.
Jāņzāles un to smarža ir pieminētas arī daudzās tautasdziesmās. Vai tiešām senči tikai no prieka par vasaras plaukumu un jāņzāļu skaistumu būtu centušies tautas kultūrā iemūžināt pļavu zāles? Mūsu vecmāmiņas gan par tādu secinājumu, šķiet, pasmaidītu, jo zina, ka pļavas vasarā ir ne tikai skaista dabas glezna, bet arī aptieka, kurā cilvēks var iegūt labas zāles daudzām kaitēm. Un tā ir šo zāļu lielākā nozīme, ko prata novērtēt mūsu senči.
Ļoti zinoši par to ir pastāstīts ārsta Artūra Tereško grāmatiņā “Dieva dārza ārstniecības augi”. Pats autors ar nelielu ironiju par sevi raksta, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem, būdams jauns ārsts, juties varens, apzinoties, ka pārzina daudzus sintezētos medikamentus, un tikai vēlāk atklājis, ka nereti ātrāk izārstējas tie pacienti, kuri lieto ārstniecisko augu tējas. Šis atklājums izmainījis viņa iepriekšējos uzskatus par medicīnu. A. Tereško zināšanas papildināja fitoterapijas koledžā un kopš 1990. gada gatavo ārstnieciskās tējas. Tajās izmantotos augus dakteris vāc ekoloģiski tīrās pļavās, atmatās un bioloģiskās lauksaimniecības dārzos. A. Tereško savāktos augus apstrādā pēc īpašas metodes – viņš tos sasmalcina tūlīt pēc novākšanas, izžāvē un tad vairākus sajauc kopā pēc principa, lai katrs komponents papildinātu pārējo iedarbību.
Minētajā grāmatā autors lasītājiem piedāvā dažādas receptes. Lūk, dažas no tām. Dieva dārza tēju ārsts iesaka lietot katru dienu. Tajā jābūt upeņu lapām, kuras satur C vitamīnu, ugunspuķei, lai uzlabotu garšu, bet atsvaidzināšanai pievieno piparmētru. Savukārt tonusam der mārsils, bet lazdas lapas mazina holesterīna līmeni asinīs.
Tēja “Tonuss”. Nemitīgā informācijas plūsma, pārlieku spraigs darbs nogurdina un rada stresu. Šī tēja, kuras sastāvā ir asinszāle, kalmes sakne, auzu skaras, nauduļi, melisa un gurķumētra, mazina noguruma sajūtu.
Tēja veselīgai ādai. Ādas problēmas bieži norāda un iekšķīgiem traucējumiem. Lai uzlabotu ādas stāvokli, jāatveseļo viss organisms. Šīs tējas sastāvā alerģijas mazināšanai ir trejdaivu sunīša laksti, gremošanas uzlabošanai – asinszāle, auzas – nieru darbības uzlabošanai, bet pievienotās kliņģerītes, nātres un ceļmallapas domātas iekaisuma mazināšanai. Lai organisms būtu stiprāks, vēl pieliek upeņu lapas. Šo tēju nav ieteicams dzert tiem, kuriem ir alerģija no ziedputekšņiem.
Ārsts A. Tereško ir izveidojis daudzas receptes. Viņš atgādina, ka dabīga zāļu tēja ir arī garšīga. “Ir patīkami no rīta vai vakarā izdzert krūzīti smaržīgas un garšīgas tējas, kuras sastāvā esošajiem augiem ir zemes spēka un saules enerģija,” saka A. Tereško.
