Pēc publikācijas laikrakstā “Ziemeļlatvija” aizsākusies diskusija par pagājušajā sestdienā notikušajām Valkas pilsētas dzimšanas dienas svinībām, pilsētas un kultūras dzīvi kopumā.
Pēc publikācijas laikrakstā “Ziemeļlatvija” aizsākusies diskusija par pagājušajā sestdienā notikušajām Valkas pilsētas dzimšanas dienas svinībām, pilsētas un kultūras dzīvi kopumā. Šoreiz savu viedokli par notikušo pasākumu “Ziemeļlatvijai” vēlējās izteikt kultūras nama darbinieki.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka šogad pilsētas svētki bija gaužām klusi un bez “rozīnītes”. Tam piekrīt arī lielākā daļa valcēniešu, jo, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pasākums nešķita kā dzimšanas dienas svinības, bet pavisam ikdienišķs koncerts, kas turpinājās ar balli. Vislielāko kritiku izpelnījās fakts, ka cilvēkiem ballē nebija ne kur sēdēt, ne nolikt savu alus kausu, jo trūka solu un galdu.
Pēc otrdienas publikācijas “Valkas dzimšanas dienu svin klusi un pieticīgi” laikraksta mājas lapā www.ziemellatvija.lv ir vairākas atsauksmes. Lasītāja ar niku “zāle” raksta: “Jā, tas tik bija pasākums! Tā jau ir, ka nav kārtīga saimnieka, tad vairs nekas nav iespējams. Skumji.” Savukārt “valkāniete” uzskata, ka “it kā “saimnieka” laikā būtu bijusi kāda pasākuma kvalitāte! Nu nevaram salīdzināt Valmieru un Cēsis ar Valkas iespējām. Palūkojieties, ko piedāvā šīs pilsētas saviem iedzīvotājiem. Nu nav mums tās naudas”. “Jestra” raksta: “Saimnieka laikā bungas rībēja, līdz saule lēca.” Bet “pesimiste” uzskata: “Nu tik bāls pasākums gan izpildījuma, gan organizācijas un apmeklējuma ziņā Valkā sen nebija bijis. No desmit ballēm dodu vienu.”
Valka vienmēr mazo Vidzemes pilsētu vidū ir izcēlusies ar lieliski organizētiem un pārdomātiem kultūras notikumiem. Nenoliedzami, tas ir arī kultūras nama darbinieku nopelns.
Iepriekšējos gados Lugažu laukumā pilsētas dzimšanas dienas svinībās bija uzslieta paliela telts ar gariem koka galdiem un soliem. Lielākā daļa pasākuma dalībnieku sēdēja zem telts jumta. Tas radīja kopības sajūtu un īpašu balles gaisotni. Šoreiz tā diemžēl izpalika. Valkas kultūras nama vadītāja Aija Sallu skaidro, ka līdz šim telti par ievērojamu naudas summu pirka iepriekšējais pilsētas domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
“Šogad Valkai nav apaļas jubilejas. Šī pasākuma rīkošanai bija iedalīti salīdzinoši maz līdzekļu. Salīdzinot ar pagājušo gadu, gandrīz trīs reizes mazāk,” skaidro A. Sallu. Viņa uzskata, ka par soliem un galdiem vajadzēja gādāt pilsētas domei. Kultūras nama gādībā dome nodevusi 200 plastmasas krēslu, kas nav paredzēti sēdēšanai zālē, bet āra koncertiem sēdēšanai uz asfalta. Ja tos ienes zālājā, kājas iegrimst zemē, izļogās un nolūst. Šī iemesla dēļ 20 krēslu jau esot sabojāti. A. Sallu uzsver, ka gadu gadiem Lugažu laukumā cilvēkiem nav bijis kur sēdēt, bet tikai tagad šo problēmu ir aktualizējusi “Ziemeļlatvija”.
“Otrdienas raksts mani uzrunāja personīgi. Ja pilsētas domei kultūras pasākumu rīkošanai trūkst naudas, vai ir jēga katru gadu rīkot pilsētas svētkus vai tomēr labāk būtu lielu balli rīkot apaļās jubilejās,” jautā Valkas pilsētas teātra režisors, vairāku lielu pasākumu režisors Aivars Ikšelis. Viņš uzskata, ka šoreiz vaina jāuzņemas galvenajiem svētku koordinatoriem – Valkas – Valgas sekretariātam. A. Ikšelis novērojis, ka cilvēkiem radies iespaids – ja pie kultūras nama kaut kas notiek, tad galvenie vaininieki ir kultūras nama darbinieki. Šogad izpalika arī reklāmas kampaņa. Iepriekšējos gados tā noritēja arī televīzijā un dažos radio kanālos. Šogad par balli informēja izskata ziņā necilas afišas, tāpēc arī, iespējams, pasākumu apmeklēja salīdzinoši maz cilvēku. Iepriekšējos gados bija speciāli iespiestas afišas. Šogad koncertu nefilmēja arī televīzija, jo par tās pakalpojumiem pērn esot bijis jāmaksā trīs tūkstoši latu. Šogad tādas naudas nav bijis.
Kas attiecas uz lielu pasākumu rīkošanu brīvdabas estrādē, A. Ikšelis uzskata, ka šī vieta nav gatava, lai uzņemtu un apmierinātu mākslinieku prasības. Vairākas reizes kultūras darbinieki esot saņēmuši pārmetumus, ka aktieriem un mūziķiem trūkstot telpas, lai pārģērbtos, estrādi ir sarežģīti apsargāt, kā arī trūkst apgaismojuma un stacioāro tualešu. “Ziemeļlatvija” novērojusi, ka apgaismojums trūkst ne vien estrādē, bet pat pilsētas centrā. Parasti pārvietojamās tualetes ir novietotas tumsā, tāpēc nav jābrīnās, ka vakarā tualetēs vairs nav iespējams ieiet, jo grīda pludo urīnā.
Problēmu ir daudz, un tās var atrisināt, rīkotājiem vismaz reizi pirms pasākuma apsēžoties pie kopīga galda un izrunājot visas nianses. Līdz šim valcēnieši ir lepojušies, ka Latvijas pierobežā ir tik interesanta kultūras dzīve. Tā ir visu bagātība. Domājams, ka to atkal pierādīs jūlijā gaidāmā kultūras nedēļa.
