Madonā uzturlīdzekļu parādnieku saukšana pie kriminālatbildības – viena no efektīvākajām Vidzemē un visā Latvijā.
Madonā uzturlīdzekļu parādnieku saukšana pie kriminālatbildības – viena no efektīvākajām Vidzemē un visā Latvijā.
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (fonda administrācijas) vairāk kā divarpus darbības gadu laikā nācies secināt, ka Latvijas tiesībsargājošajās institūcijās ir atšķirīga izpratne par to, vai uzturlīdzekļu parādnieki ir saucami pie kriminālatbildības un kādi sodi viņiem ir piemērojami, lai piespriesto sodu varētu uzskatīt par efektīvu.
Madona ir viena no tām pilsētām, kurā pēdējo gadu laikā ne tikai efektīvi, bet arī operatīvi tiek izmeklētas un iztiesātas krimināllietas par ļaunprātīgu izvairīšanos no uzturlīdzekļu maksāšanas. Tā fonda administrācijas darbības laikā Madonas rajonā uzsākti 18 kriminālprocesi par ļaunprātīgu izvairīšanos no uzturlīdzekļu maksāšanas un no tiem 15 gadījumos lietas jau izskatītas tiesā.
Krimināllikums paredz sodu par ļaunprātīgu izvairīšanos apgādāt un dot uzturu saviem bērniem un nosaka vairākas iespējamās sodas sankcijas. Likums paredz, ka vainīgais var tikt sodīts ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu. Tāpat vainīgajam var tikt piespriests piespiedu darbs vai naudas sods līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.
Pieredze rāda, ka viens no efektīvākajiem sodiem, kas ļauj sasniegt soda mērķi, ir tieši piespiedu darba piemērošana uzturlīdzekļu parādniekiem. Šis soda veids ir īpaši efektīvs tieši nelielu pilsētu iedzīvotājiem un ļauj panākt situāciju, ka arī citas personas bailēs no soda tiek atturētas no šāda likumpārkāpuma izdarīšanas.
Kaut arī ir gadījumi, kuros brīvības atņemšana var tikt uzskatīta par atbilstošu soda veidu, tomēr, ja persona nav sabiedriski bīstama, brīvības atņemšana ir pārāk bargs sods. Savukārt naudas soda piemērošana personai, kura nespēj vai nevēlas uzturēt pat savus bērnus, ne vienmēr būs efektīva. Tāpat dažādi tiek uztverta arī nosacītas brīvības atņemšanas piemērošana uzturlīdzekļu parādniekiem, jo nereti tā netiek uztverta kā sods par likumpārkāpumu.
Fonda administrācijas apkopotā informācija liecina, ka 14 gadījumos, kad krimināllieta nosūtīta izskatīšanai tiesā, Madonas rajona tiesa vainīgajam piespriedusi piespiedu darbu. Trijos gadījumos vainīgie saņēmuši sodu – 120 stundu piespiedu darbu, piecos gadījumos – 100 stundu, vēl trijos gadījumos vainīgajiem piespriesti 80 stundu piespiedu darbi. Savukārt trim uzturlīdzekļu nemaksātājiem piespriesti 70, 60 un 50 stundu piespiedu darba katram.
Reizēm tieši kriminālprocesa uzsākšana ir tas apstāklis, kas parādnieku bailēs no kriminālsoda tomēr pamudina nomaksāt izveidojušos parādu. Madonā pēdējā gada laikā reģistrēti divi šādi gadījumi, kad ar uzturlīdzekļu parādnieku jau krimināllietas izmeklēšanas gaitā policijas pārvaldē ir ticis noslēgts izlīgums – vainīgais ir nomaksājis valstij izveidojušos parādu un aprēķinātos procentus, kā arī pats apņēmies turpmāk maksāt uzturlīdzekļus saviem bērniem.
“Pašlaik esam secinājuši, ka fonda administrācijai ir izveidojusies laba sadarbība tieši ar Madonas tiesībsargiem – gan policijas un prokuratūras, gan tiesu iestādēm. Pirmkārt, uzturlīdzekļu nemaksāšanas lietas netiek uzskatītas par otršķirīgām, un, otrkārt, lietu izmeklēšana notiek operatīvi. Rezultātā nevienā citā rajona vai pilsētas tiesā nav tikušas izskatītas tik daudz krimināllietu kā Madonā,” norāda fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis.
Lielā mērā šādi darbības rezultāti liecina par izpratni. Proti, uzturlīdzekļu parādnieku lietas netiek uzskatītas par mazsvarīgām. Turklāt Madonas tiesībsargu darbība pierāda, ka izvairīties no atbildības par savu bērnu vajadzību ignorēšanu nebūt nav tik vienkārši kā, iespējams, kādam šķiet.
Pašlaik fonda administrācijā ir reģistrēti 292 uzturlīdzekļu parādnieki, kuru dzīvesvieta ir reģistrēta Madonā un tās rajonā. No tiem visvairāk – 130 – ir tādu parādnieku, kuru parāda summa valstij ir apmērā no 500 līdz 1000 latiem. Vēl 75 parādnieku valstij nenomaksātais parāds ir apmērā no 1000 līdz 2000 latiem, bet 65 parādniekiem – apmērā no 100 līdz 500 latiem. Fonda administrācijā ir reģistrēti 12 parādnieki, kuru parāda apmērs ir no 2000 līdz 3000 latu, vēl astoņiem parādniekiem parāda apmērs nepārsniedz 100 latu. Savukārt diviem parādniekiem no Madonas, no kuriem vienam bez tēva finansiālas palīdzības ir palikuši pieci, bet otram – septiņi bērni, parāda summa jau pārsniegusi 3000 latu.
Saskaņā ar fonda administrācijas apkopotajiem datiem no visiem reģistrētajiem parādniekiem tikai 41 parādnieks ir uzsācis savu parāda nomaksu. Valstij tikušas pārskaitītas summas, sākot no 2 līdz pat 1330 latiem.
Daiga Bluķe, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste
