“Dimantos” govis slauc robots, un brūnaļas ar jauno kārtību ir apmierinātas, tikai slinkākām jāatgādina, ka viņas piemirsušas aiziet līdz slaukšanas iekārtai.
“Dimantos” govis slauc robots, un brūnaļas ar jauno kārtību ir apmierinātas, tikai slinkākām jāatgādina, ka viņas piemirsušas aiziet līdz slaukšanas iekārtai.
Iepriekšējā reizē, kad “Ziemeļlatvija” viesojās Blomes pagasta zemnieku saimniecībā “Dimanti”, tur sastapām akciju sabiedrības “Valmieras piens” pārstāvjus, kas saimniekiem pasniedza balvu. Blomēnieši bija atzīti par labākajiem piena piegādātājiem, un uzņēmums pateicās saimniecībai par sadarbību. Toreiz zemnieki atzina, ka viena no problēmām ir nelielā kūts, kurā nesatilpst viss ganāmpulks. Ne mazāk sasāpējis saimniecībai bija kadru jautājums.
Pagājuši daži gadi, un “Dimantos” atrisinātas abas problēmas – brūnaļām uzcelta jauna un plaša kūts, un govju slaukšana uzticēta robotam, kuru vada datorprogramma. Savukārt pienu savāc kooperatīvā sabiedrība “Piena ceļš”, kas to tālāk transportē uz Lietuvu. “Šobrīd galvenais ir samaksa,” piebilst “Dimantu” saimniece Sandra Stricka par izvēli slaukumu pārdot kaimiņvalsts pārstrādātājiem.
Pašlaik vēl daļa ganāmpulka dzīvo aplokos, bet ziemā jau visas govis mitināsies kūtīs. Jaunajā kompleksā ir plānotas 340 vietas, bet no aprīļa beigām jau pirmās 62 apgūst dzīvi tehnoloģiju laikmetā. “Pirmās divas dienas bija stresainas, bet govis pierada ļoti labi, un viņām patīk šī jaunā sistēma,” stāsta S. Stricka.
Datorā ir ievadīta programma, kas paredz sešu stundu intervālu starp slaukšanas reizēm, un govis pašas zina, ka četras reizes dienā jāiet pie robota, lai tas viņas izslauc.
No sākuma bijis jāpamāca, bet pēc pāris dienām, brūnaļas jau pašas zinājušas, kas darāms. Datorā var pārbaudīt, vai visas ir izslauktas. Ja kāda noslinko, tad jāpamudina. Programma arī paredz, ka dzīvnieki slaukšanas laikā tiek paēdināti.
Slaucējs šādā kompleksā nav nepieciešamas, toties ir vajadzīgs cilvēks, kas prot strādāt ar datoru. “Elementārās lietas pārzinu, bet neprotu angliski. Tāpēc palīdz dēls un māsas bērni. Jaunie visu apgūst daudz ātrāk,” uzslavē S. Stricka. Viņa piekrīt, ka, šādi modernizējot lauku darbus, ir iespēja zemniekošanai ieinteresēt jauniešus. Rudens pusē fermā tiks ierīkots arī mēslu transportieris, un tad vispār izpaliks smagais darbs, ar ko asociējās lopkopība.
Šobrīd “Dimantos” darbojas viens robots, saimnieki ieplānojuši, ka rudenī iegādāsies vēl otru. Diemžēl izpalikušas valsts subsīdijas, tāpēc jādomā par kārtējo kredītu. “Viegli nav, procentu likmes aug. Ar kredītu palīdzību strādājam jau no 1996. gada,” piebilst zemniece. Tomēr viņa secina, ja rodas problēmas, tās ar banku var atrisināt savlaicīgi, jo nav jau tā, ka uzreiz visu liek zem āmura. “Tas ir normāli, tagad viss notiek ar kredītu finansējumu”.
