Maltā var nokļūt ātri vai ilgākā laika posmā. Tas ir atkarīgs no tā, uz kuru Maltu ceļotājs dodas: to, kura Latvijā, Rēzeknes rajonā, vai to, kuru apskalo Vidusjūras ūdeņi.
Maltā var nokļūt ātri vai ilgākā laika posmā. Tas ir atkarīgs no tā, uz kuru Maltu ceļotājs dodas: to, kura Latvijā, Rēzeknes rajonā, vai to, kuru apskalo Vidusjūras ūdeņi.
Variņu pamatskolas direktorei Agitai Birkenšteinai nesen uzsmaidīja izdevība pabūt nevis Latvijas ciematā ar šādu nosaukumu, bet tālākajā Maltā, Vidusjūras salā. Tā gan bija darba vizīte, kura saistīta ar turienes izglītības sistēmas iepazīšanu. Taču laipnie maltieši 14 cilvēku lielajai grupai, skolu direktoriem un izglītības ministriju darbiniekiem no dažādām Eiropas valstīm, centās izrādīt pēc iespējas vairāk arī savu zemi.
Mežģīnes, bruņinieki un tempļi
Maltas simboli ir mežģīnes, bruņinieki, klinšainas salas un seni tempļi. Muzejos izliktās daudzās bruņas ir atmiņas no Maltas Ordeņa valdīšanas laikiem, kurus salas iedzīvotāji uzskata par savas zemes uzplaukumu. Mūsdienās par to atgādina ne vien bruņas, bet arī daudzās tolaik uzceltās pilis.
Agita piekrīt citu ceļotāju cildinājumiem par Maltas seno pilsētu skaisto arhitektūru. It īpaši izceļas galvaspilsēta Valleta, kuru dēvē par vienu no skaistākajām Vidusjūras pilsētām. Valleta atrodas uz garas klints strēles, kurai abās pusēs ir dziļi jūras līči. Pilsētā ir ļoti daudz apskates objektu: baznīcas, pilis, muzeji, Botāniskais dārzs.
Muzeji Agitai palika neiepazīti laika trūkuma dēļ, toties viņa ieguva priekšstatu par Maltas patiesi iespaidīgo dabu. Atpūtniekiem te ir, ko darīt: pludmales ir smilšainas, jūras ūdens – kristāldzidrs. Tūristu un nirēju iecienītajā Zilajā lagūnā tas ir spilgti zils, kā vasaras debesis saulainā laikā, salīdzina Agita. Salas klimats ir Vidusjūras reģionam raksturīgs, ar karstām vasarām un maigām ziemām. Kad Latvijā vēl ir sniegs un aukstums, Maltā jau zied tulpes, strelīcijas, krokusi.
“Tiesa, Malta ir dārga zeme, salīdzinot ar Latviju. Lai nopirktu vienu liru, jāizdod viens lats un 60 santīmu,” brīdina Agita. Kārdinājumu izdot naudu Maltā netrūkstot. Agitai iepatikās vietējo amatnieku juvelierizstrādājumi un knipelētās mežģīnes. Salā netrūkst krodziņu, kuros baudīt vietējo virtuvi. Tajā dominē ēdieni no makaroniem, zivīm un jūras veltēm. Agita nogaršoja pastas ar astoņkājiem, kalmāriem un gliemežiem. Pirms galvenā ēdiena pasniedz gardu uzkodu – kraukšķīgu karstmaizi ar piedevām. Malta ir arī slavena ar vīniem.
Meklē darbu, lai nepamestu salu
Malta faktiski ir salu grupa Vidusjūrā. Agitu un citus pasažierus prāmis no Maltas aizveda uz vēl vienu no lielākajām – Gozo salu. Tur slejas 3600. līdz 3200. gados pirms mūsu ēras celta Gantjas tempļa atliekas. Par tik senu celtni Maltā nav jābrīnās, jo salu vēsture ir mērāma tūkstošgadēs. Arheologi izpētījuši, ka pirmie cilvēki tur ieradās jau pirms sešiem tūkstošiem gadu.
Maltā arheologi arī atklājuši vairākus tempļus, kuri ir vecāki par Ēģiptes piramīdām un būvēti no gandrīz tikpat lieliem akmens bluķiem. Tempļi ir rotāti ar spirālveidīgu ornamentu. Dažos no tiem saglabājušās dievu skulptūru paliekas.
Mūsdienās Maltu balsta galvenokārt lauksaimniecība un tūrisms, uzzinājusi Agita. “Malta ir maza valsts, taču ļoti mēģina atrast resursus, kā nodarbināt savus cilvēkus, lai viņi nepamestu salu,” viņa stāsta. Tā ir arī viena no izglītības sistēmas prioritātēm. Profesionālās izglītības piedāvājums ir sasaistīts ar iespējām un pieprasījumu vietējā darba tirgū. “Bērni tiek virzīti uz juvelierizstrādājumu darināšanu, lai tūristiem būtu ko apskatīt un pirkt, bet jauniešiem būtu darbs,” piemēru min Agita un rāda pirkstā uzvilktu skaistu sudraba gredzenu ar smalku ornamentu. To darinājusi 16 gadu veca maltiete, bet nezinātājs padomātu, ka autors ir pieredzējis mākslinieks.
Maltā jau no 1. klases (tajā mācās bērni no piecu gadu vecuma) skolēni apgūst angļu valodu. Jaunāko klašu audzēkņi ciemiņiem prot atbildēt uz pēkšņi uzdotiem jautājumiem, bet pusaudži angliski runā bez aizķeršanās.
Agita ievēroja, ka Maltā ļoti domā par bērnu drošību. Uz skolu un atpakaļ no tās viņus bez maksas ved ar skolas autobusiem, bet tuvāk dzīvojošos pavada vecāki.
Vecākiem nav jāpērk saviem bērniem mācību grāmatas. Tās izsniedz skolas.
Vienīgā ķibele – pazūd bagāža
Vienīgo nepatīkamo starpgadījumu šajā braucienā Agita piedzīvoja saistībā ar lidostā noklīdušo bagāžu. Lidojot uz Maltu caur Vīni, galapunktā viņa velti meklēja uz konveijera savu ceļasomu. To Agita saņēma tikai pēc četrām dienām, īsi pirms došanās atpakaļ uz Latviju. “Gāju uz veikalu, nopirku sev pirmās nepieciešamības lietas un iztiku ar to, kas bija rokassomiņā. Secināju, ka var iztikt arī ar mazumiņu un justies labi,” dzīvi bez bagāžas Maltā atceras variniete.
Maltā viņa nokļuva, pateicoties darba vizītei, kura īstenota ar Eiropas Komisijas atbalstu “Socrates” programmas “Arion” apakšprogrammā. Agita arī saņēma vienreizēju stipendiju dalībai studiju vizītē. Tās mērķis bija uzzināt, kāda ir Maltas jaunā pieeja izglītības kvalitātes paaugstināšanā.
***
Par Maltu
Galvaspilsēta: Valleta
Iedzīvotāju skaits: 400 000
Valodas: maltiešu, angļu
Naudas vienība: Maltas lira
Platība: 316 kvadrātkilometru
Valsts iekārta: prezidentāla republika
Eiropas Savienībā: kopš 2004. gada
(No Eiropas Savienības informācijas punkta materiāliem).
